Tā ir tikai sagadīšanās, ka dienasgrāmatu mēs sākam rakstīt 8.martā, un, tā kā man kritis neapskaužamais uzdevums to sākt, tad rakstīšu par to, kas ir aktuāls manā dzīvē, nevis par 8.martu. Jo, salīdzinot ar 8.martu, man daudz svarīgāk patlaban ir… sākt pirkt dzīvokli. Vienu vakaru nebija, ko darīt, un rakņājos internetā, skatījos dzīvokļus. Man bija svarīgi atrast izejas punktu – ko es gribu, lai saprastu, kur un ko sākt meklēt. Tātad – gribu prom no centra. Man ļoti vajag pa logu redzēt koku lapotnes, man patīk klusums un mierīga vide. Vēl es gribu pirmskara periodā celtu māju, jo man patīk augstie griesti – tādā dzīvoklī visu mūžu esmu dzīvojusi. Un manās skaistajās fantāzijās figurē divstāvu mājas, kurās ir kādi 4 līdz 8 dzīvokļi. Turklāt, izremontēti, jo negribu remontēties. Lūk, tik augstas prasības, tāpēc ir visai mazas izredzes tādu nopirkt. Vienu atradu Mežaparkā – protams, nenormāli dārgu, bet bildēs tik skaistu, ka vakar pat aizbraucu apskatīt. Durvis atvēra maza, smuka meitenīte ar sprogainiem matiņiem. Viņai un viņas vecākiem tur kļuvis par šauru. Ieeju iekšā, un pirmais, kas mani pārņem, ir mājīgs, gaišs siltums, tāda sajūta, kā vecajās lauku koka mājās, kurās sienas elpo, kurās gaiss ir “mīksts”, kuras vienkārši ir sajūtamas kā mājas. Jaunajos dzīvokļos tā nekad nav. Man kāds teica – vajag vadīties pēc sajūtām, un sajūtas saka, ka man tur ļoti patīk, bet ko darīt, ja man ir bail. Man ir ļoti bail tikt apčakarētai (jo ar nekustamajiem īpašumiem es netirgojos un to likumdošanu nepārzinu). Bet tur es varu izburties cauri papīriem, projektiem un likumiem un atbrīvoties no bailēm. Otrās bailes (precīzāk, neskaidrība) saistītas ar iespējamo šoseju aiz loga, par ko man šodien tā arī neizdevās iegūt informāciju. Kamēr atrod kādu, kurš kaut ko zina par plānotu jaunu ceļu, paiet puse dienas, un arī tad – konkrētības nekādas. Man nebija vairs laika ar to ķēpāties un zvanīties no kabineta uz kabinetu, bija jāstrādā…Apjautu, ka kaut kādā mērā pirkt dzīvokli tomēr nozīmē uzņemties risku. Garantiju vienkārši nav. Ko darīt? Es vēl rīt zvanīšos uz Rīgas domi, bet, ja neko prātīgu man tur nepateiks, laikam meklēšu citu variantu.
Redz, man pirmais ieraksts tomēr sanāca ar domu par “jaunu dzīvi”, ko simbolizē dzīvoklis. Tas labi.
