Pagājušajā vasarā devos uz Franciju, lai baudītu īsu atvaļinājumu pirms mācību uzsākšanas universitātē. Braucu kopā ar labāko draudzeni un viņas puisi, jo pašai vēl nebija tāda vīrieša, ar kuru varētu un gribētu kopā ceļot. Pavisam negaidot mans atvaļinājums izvērsās par ļoti kaislīgu un neaizmirstamu piedzīvojumu, ko atcerēšos visu mūžu.
Iebraucot Parīzē, mani pārņēma fantastiska brīvības sajūta- šķita, iespējams ir pilnīgi viss, atliek tikai vēlēties. Jau pirmajā vakarā viesnīcas vestibilā saskrējos ar ļoti valdzinošu un galantu pusi. Viņš smaidīja, mirkšķināja savas garās skropstas un izteica man nesaprotamas frāzes franču valodā. Kaut arī angliski viņš runāja salīdzinoši lauzīti, viņam tomēr mani izdevās ielūgt uz glāzi vīna nākamajā dienā. Tā kā, nokļuvuši Parīzē, mani draugi visu laiku mīlinājās viens ar otru, biju pat ļoti priecīga, ka kādu laiku nebūs uz viņiem jāskatās.
Pienāca otrās dienas vakars un devos uz tikšanos ar nepazīstamo francūzi. Izrādās, Parīzē viņš nonācis darba darīšanās un viesnīcas numuru rezervējis uz visu nedēļas nogali. Nodomāju, ka tad jau mums priekšā ir vēl vairāki vakari, ko izbaudīt. Saruna ritēja patiešām interesanti un pusnakts pienāca nemanot. Nolēmu, ka esmu pieaugusi sieviete un man nav jāatskaitās, kā un ar ko esmu pavadījusi šo nakti. Tāpēc ļāvos vīrieša vilinājumam un bārā sēdēju vēl ilgāk. Nekas jau nenotika, tikai mūsu sarunas par šo un to pārvērtās arvien spēcīgākā flirtā. Zināju, ka kaut kas notiks. Ja ne rīt, tad parīt vai aizparīt. Viņš bija mani savaldzinājis. Piekritu nākamajā dienā uz pāris stundām doties ar viņu kopā aplūkot Parīzi. Galu galā, kā gan Parīzi vislabāk iepazīt, ja ne pie francūža sāniem. Kaut arī sākotnēji šaubījos par savu izvēli pastaigā doties ar tikko iepazītu vīrieti, diena izvērtās lieliska. Un jāsaka,ka vakars arī. Romantiskā Francija mani bija patiešām iespaidojusi un smalki pavedinājusi. Ar šo vīrieti pavadījām tik lielisku laiku, ka līdzbraucēji mani redzēja pavisam reti. Draudzene, protams, bija šausmās par manu vieglprātību, taču zināju, ka varu un gribu to atļauties. Un jāteic, ka francūži ir patiešām lieliski mīlnieki, nu esmu par to pārliecinājusies.
Marta, 25
