COSMO ir īpašs žurnāls. Protams! To sajutu ne tikai mirklī, kad pirms gandrīz piecpadsmit gadiem atšķīru pirmo COSMOPOLITAN latviešu valodā, bet arī šovasar, kad viesojos globālā zīmola mītnes vietā Ņujorkā, izdevniecībā HEARST MAGAZINES.
Viesojoties HEARST Corporation, kas pārstāv COSMO zīmolu un virkni citus starptautiska mēroga izdevumus.
Tāpēc arī sajūta, pieņemot izaicinājumu kļūt par žurnāla galveno redaktori, mani reibina kā pēkšņa iemīlēšanās. Tu jau noteikti zini, kā tas ir – ikdiena paiet metru virs zemes, reizēm gribas tāpat vien bez iemesla smaidīt, bet dažkārt ir grūti iemigt, jo domu labirinti un iespējamo notikumu scenāriji vienkārši nelaiž vaļā. Katra jauna dzīves iespēja tāpat kā mīlestība vienmēr nozīmē arī pārmaiņas. Gan iekšējas, gan ārējas. Bet ikviens, kurš kaut reizi ir piedzīvojis brīvā lidojuma saldo garšu, man piekritīs, ka tajā ir kaut kas no laimes sajūtas.
Patiesībā nekad nebiju apsvērusi domu, ka varētu strādāt COSMO. Mani ceļi žurnālistikas pasaulē veda pa citām taciņām un citām ātrvirziena šosejām. Un tomēr COSMO vienmēr bija līdzās – reizēm kā iedvesma (man kā sievietei), bet dažkārt kā sīvākais konkurents (darbojoties pretējās nometnēs). Taču spilgti atceros kādu savas dzīves epizodi, kuru šodienas kontekstā var uzlūkot kā ļoti zīmīgu. Tas bija tieši pirms desmit gadiem. Biju jau krietnu laiku aizsēdējusies savā toreizējā darba vietā, kas bija ērta, silta vietiņa, bet es jau sen vairs radoši nelidoju… Man bija divdesmit trīs gadi un es klusi sapņoju reiz strādāt sieviešu žurnālā, tāpēc arī tos pirku negausīgi kā Kerija Bredšova augstpapēžu kurpes.
Vienā pelēkā dienā, zinot, ka tirdzniecībā parādījušies jaunie žurnāli, devos uz kiosku un pārnesu mājās paprāvu kaudzīti svaigas lasāmvielas, tostarp arī COSMO, kas uzreiz piesaistīja uzmanību ar toreizējās redaktores Elīnas Stengrēvicas sleju. Viņa rakstīja, ka lidmašīnā, mērojot ceļu no Ņujorkas, bija aizdomājusies par tikko izlasītu atziņu, proti, ka dzīvē vissāpīgākais ir mirklis, kad tavi sapņi nepiepildās. Jo, būsim godīgi, arī tā mēdz notikt. Šī sleja bija kā kulaks uz acs. Tik precīza, ka pār maniem vaigiem noritēja asaras. Tas bija par mani! Par manu tā brīža skaudro dzīves izjūtu. Žurnālā pie Elīnas slejas bija viņas bilde uz Ņujorkas debesskrāpju fona un man šķita, ka es no saviem sapņiem esmu tik pat tālu kā līdz tiem spožajiem torņiem.
Tā man joprojām ir liela mīkla – kā mūsu sirdīs iekrīt sapņi par nākotni? Varbūt tie nav nejauši un atnāk pie mums tāpat kā bērni pie saviem vecākiem? Nav ne jausmas. Bet kaut kas tai visā ir ļoti maģisks.
Vai zini, kā beidzās mana pelēkā diena toreiz, pirms desmit gadiem? Tiklīdz biju noslaucījusi asaras un pieņēmusi realitāti, iezvanījās telefons un man piedāvāja jaunu darbu. Tā patiešām notika! Jutos laimīga, tas bija liels izaicinājums un skaists sākums. Bet tas jau ir cits stāsts.
Tomēr atgriežoties pie sapņiem. Šovasar, kad stāvēju HEARST MAGAZINES debesskrāpja 37. stāvā pie loga un turpat konferenču zālē viss galds bija noklāts ar krāsainiem COSMO no visas pasaules, skatījos tālumā un domāju, ka reizēm tieši tas, kam visgrūtāk noticēt, var izrādīties visīstākā patiesība. Tāpēc ticēsim saviem sapņiem. Vienmēr.
COSMO ir pasaulē vispopulārākais sieviešu žurnāls, kuru katru mēnesi izlasa vairāk nekā 17 miljoni lasītāju.
Šī ir ASV izdotā žurnāla COSMO redakcija.
Kopā ar meitenēm no COSMO skaistuma nodaļas.
Tiekamies žurnālā!
Gundega
