if i had a million dollars… 😉 `man būtu bezjēgā daudz šalles un somas, un kurpes. kaut gan es neteiktu – bezjēgā. šalles nekad nevar būt par daudz. lai arī šaļļu man jau tuvu otram simtam, tik un tā šodien nebij ko vilkt, jo tieši tādas, ko iztēlojos jaunajam mētelītim klāt, man nav.. – koši sarkanas vienkrāsainas, un lielas. ir divas mazas. viens plāns sarkans lakatiņš, un otra šaura gara šallīte.. bet lielas platas sarkanas šalles izrādās man nav. (BET NOTEIKTI BŪS!!!!) tā ir mana vājība. šalles. un es netaisos ar to cīnīties. man patīk! (l) cilvēki, kuriem ir savas vājības, ir skaisti (l) jo tas nozīmē, ka viņi māk mīlēt.. ne tikai lietas bet arī cilvēkus. un no praktiskā viedokļa – ir viegli dāvanas atrast cilvēkiem ,kuriem ir sava sirdslieta. jo viņi māk priecāties. no sirds. man dāviniet šalles. vienalga kādas. es priecāšos! jo šaļļu man nekad nevar būt par daudz! p.s. mans `vīrietis uz mani TĀ vienmēr paskatās, kad man acīs iekrīt jauna šalle.. sak, – nu kam tev, tāpat tagad neliksi ap kaklu. jā. varbūt tagad nelikšu. bet kādreiz… 🙂 🙂 🙂 🙂 es zinu, ka priecāšos, ka esmu tieši ŠO bālo šallīti ar zaļajām rozēm nopirkusi. un būs diena, kad neviena cita šalle man nepiestāvēs kā vienīgi ŠĪ!!!! novēlu katram kaut ko sirdij tuvu! tas nekas ka sekas ir šopaholisms 😛
