Reiz dzīvoja kāds smaidīgs meitēns. pavisam maziņa, jauka, nevienam nedarīja pāri. pavisam nesamaitāta. toties daudz sāpināta. visiem šķita, ka viņa ir stipra. tāpēc, ka bija ideāla aktrise, kad vajadzēja. patiesībā viņa bija ļoti viegli ievainojama. visiem patika ar viņu paspēlēties un pēc tam izmest. kāpēc?! vai tiešām viņa izskatījās pēc spēļmantiņas? vai arī visiem likās, ka viņa spēj pārdzīvot visu? es ar šo meitēnu patiesi lepojos, visvairāk. šis meitēns diemžēl reiz salūza, salūza uz neatgriezšanos. nekad, NEKAD vairs viņai nebūs tas smaidīgais ģīmītis, ja būs, tad varen uztēlots. viņa nekad, NEKAD vairs sev nelaidīs tuvu, nevienam neuzticēsies, jo zina, ka pievils. baidieties bērni no dzīves!