Šorīt, izejot no mājas, es jutu cik auksts un viss šķita it kā sastindzis pat zeme šķita iekrāsojusies balta, Nodomāju klusībā pie sevis, ka ziema atgriežas un pavasaris ir piekāpies. Stāvot pieturā un gaidot autobusu, pārņem trīsas, jo salst,ir auksti. Te pēkšņi ir dzirdama dipoņa,tāda skaņa kā ziloņi skrietu,no kurienes diez?Paskatos visriņķī, bet nekā nav, taču skaņa nerimstas,tad paskatos augšup un pretējās ielas pusē mani piesaista mājas jumts, jo tur divas kaijas, viena kaija skrien pakaļ otrai un tā atskan, ka gribot negribot gribas pasmaidīt un tik silti kļūst ap sirdi, jo par spīti aukstumam, tas izskatījās pēc mīlestības pakaļdzīšanās. Jā, ko tik agrā rīta stundā var novērot pilsētā. Tas mani patiešām šorīt pārsteidza 🙂 …. un sasildīja agrajā rīta stundā 🙂