Mans mīļotais vīrietis ir mans labākais draugs. Īstenībā – viņš vispirms bij labākais draugs un tikai pēc tam kļuva par mīļoto vīrieti. Bet šo labākā drauga statusu nepazaudēja. Tapēc man liekas ļoti labs vārds „laulātais draugs” – jo, manuprāt, ja vīrs nav tavs draugs pirmkārt, tad tur nekas labs nevar sanāk. Nu – kādu laiku varbūt var.. bet nezinu cik ilgi. Lai attiecības uzturētu dzīvas ir vajadzīgs ne tikai kopīgs sekss, bet arī kopīgas aizraušanās, kopīgas sarunas un diskusijas, apziņa, ka vari ar mīļoto izrunāties par jebkuru tematu, sākot no celulīta, kas spogulī izskatās briesmīgāks nekā dzīvē, un to pretimnākošo sievieti – cik viņai foršas formas, un beidzot ar tik strīdīgiem tematiem, kā reliģija vai politika. Sarunas ir nepieciešamas. Un draugi māk sarunāties, pieņemt otra atšķirīgo viedokli un cienīt to. Tapēc man liekas, ka svarīgi ir vispirms būt draugiem. Un tikai pēc tam mīļākajiem