šī nedēļas nogale bija tk fantastiska, ka nemaz nesanāca laika kompi ieslēgt! un par spīti faktam, ka šodien pirmdiena, es tik uz tā jūtos uz tā paša viļņa, kas mani pacēla jau piektdien! un tur savos augstumos. mēs šupojamies. protams. jo tas ir viļņa dabā. nedaudz atlaist, tad uzmest, tad atkal palaist kritienā. es gribētu aizbraukt līdz okeānam. var jau būt, ka nekas dižs nav. varbūt tāds pats vien izskatās kā jūra. nemāku spriest. bet ļoti gribētu. vispār jau viss sākas mūsu galvā. un tādiem kā man okeāns būt īpašs. arī jūra ir īpaša. plašums ir īpašs. ļaujiet vilnim paņemt jūs savā varā. es jau atdevos (l)