Turpinot manu pozitīvo vasaru, šodien ielūkojos maza bērna sapņos. Manai māsai ir krustmeita,kurai savukārt ir mazāka māsa, kurai ļoti patīk zīmēt ar krītiņiem. Tad nu es šodien labprātāk devos pastaigāties ar šo mazo knīpu parkā, nekā braucu uz dārzu. 😀 Kaut kad psiholoģijas grāmatās lasīju,ka pēc zīmējumiem var spriest par cilvēku, viņa iekšējo pasauli, pat par pārdzīvojumiem. To gan es šodien nedarīju, bet anyway piefiksēju pāris interesantas lietas. 🙂 Sākumā mazais monstrēns zīmēja visu ar zilo krītiņu, pat cilvēkus un saulīti, tad pievērsās zaļajam krītiņam un visbeidzot, kad šie abi zīmējamie bija beigušies, palūdza man padomu, ar kādu krāsu lai uzzīmē zemi. 🙂 Kad pajautāju, kāpēc viss ir zaļš un zils, viņa atbildēja,ka tā viņai gribās. Nu ko, kā es šodien pārliecinājos, bērniem nav viss melns vai balts, viņi pat var neievērot krāsas vispār, galvenais, ka pašiem patīk. Un kad Tu pēdējo reizi uzzīmēji kaut ko ar krītiņiem? 🙂 P.s. bildes gan neuztaisīju, jo nebiju iedomājusies,ka diena izvērtīsies tik interesanta. 😛 P.p. s. bilde nedaudz tematiska. [i-neta resursi ] 😀
