Vakardien, protams, noskatījāmies to filmu līdz galam. un tad notika tas – KAUT KAS! Atkal strīds līdz 3iem naktī :-/ es nesaprotu, kā cilvēks var būt tāds – uzvesties kā bērns, pārspīlēt situācijas tik ļoti, ka manī iestājas ne ta bezspēcība, ne ta izmisums… :s Man ir tik žēl, ka mēs cīnamies nevis par šo attiecību taisnību, bet katrs par savējo, katrs velkam to deķīti uz savu pusi… man nepietiek spēka aiziet – pieradumam liels spēks. Bet man ir nenormāli grūti arī palikt. Dievs, lūdzu, dod man spēku……