Viss sākās bērnudārzā! mēs spēlējām to populāro seriālu "Glābējzvans", kur mēs bijām pārītis- un mums bija pirmā buča 😀 Kad skolā atkal satikāmies- bižu raustīšana, ķircināšana. Viņš mani vienmēr no rīta gaidīja pieturā, lai kopīgi ietu uz skolu un gaidīja, kad man beigsies stundas, lai pavadītu mājās. Un mājupceļš bija daudz ilgāks, nekā ejot man vienai! vēlāk mums bija izveidota sava slepena valoda- šifrs! mēs sarakstījāmies slepenām zīmītēm. Parasti ar drebošu sirdi gaidīju, ko gan viņš atrakstīs. un tie mirkļi, kad es kautrīgi ejot viņam garām redzu, kā viņš man uzsmaida-visu dienu lidinājos! Tā Valentīndiena, kad viņš mani pārsteidza līdz asarām! Un pirmās lēnās dejas skolas disenītēs! Es vienmēr zināju, ka viņš man būs pirmais, pirmais itvisā: ) Pirmais skūpsts, pirmais samulsums, pirmā nakts, pirmie smiekli un asaras! Es viņa klātbūtnē varu jsuties tik brīvi, tik nepiespiesti! Viņš mani pazīst pilnībā- no matu galiņiem līdz papēžiem! zin manas slēptākās vēlmes un sāpes! pat, ja neesmu neko teikusi-viņš zin kā reaģēšu! pazīst katru manu kustību, emociju gammu! joprojām no viņa pieskārieniem notrīsu. joprojām ākstamies kā mazi bērni. joprojām ir tik, tik labi! visa mana dzīve balstās un viņu, visi mūsu sapņi un nākotne! ak jā, ja kāds jautā-cik ilgi esiet kopā?!tā arī atbildam- kopš bērnudārza laikiem: ) ai..varētu tik daudz ko vēl teikt! šovakar es atkal(jau tūktošo reizi) viņā iemīlējos!!! Mīlēt un būt mīlētam ir pati labākā sajūta uz pasaules!