Vakar gājām mājās pēc tusiņa un uz Brīvības/Dzirnavu stūra skatamies – baigā asins peļķe…blakus puisis staigā viss asinīs ar cigareti rokās un izmisīgi mēģina kaut ko izdarīt ar telefonu. Laigan sākumā bail bija, ja nu agresīvs un kāvies, bet piegajām, pajautājām vai viss labi un nevajag ārstu. Izrādās puisi notriekusi mašīna no riteņa, zvana ātrajai palīdzibai jau 2. reizi, bet tā galīgi bremzē… Palīdzējām puisim plaisu uz galvas aizspiest, lai neasiņo, sagaidījām ātros. Cilvēku apkārt staigāja daudz, bet brīnos, ka neviens vispār neinteresējās, kas viņam noticis! Labi, ka vismaz pats bija pie samaņas un izsauca ātros, jo neviens cits izskatās, to darīt nevēlējās… Puisis pateicībā palūdza mūsu numurus un teica, ka labprāt uzaicinātu uz teātri savā darba vietā nacionālajā teātrī 🙂 Apziņa, ka palīdzējām svešam cilvēkam ir tik forša 🙂 Ceru, ka arī man palidzēs kāds labs cilvēks, ja man kādreiz kaut kas notiks.
