Mēs tikāmies, kā putni tiekas gaisā, Kas iecerēto krastu meklēt prot, Bet tomēr dienas vieglprātīgi kaisot Mēs – šķirāmies – viens otram spītējot Tu pateici, ka nemīli mani Es sapratu – Tev patīk sāpināt Un tonakt, tālām zvaigznēm vēsi zvīļot Mums arī vārdos vēsums jaucās klāt Tik bieži domāju par Tevi…. Un pārmetums man vienmēr līdzi ies "Ja mazāk mīlētu mēs paši sevi, tad Laikam nevarētu izšķirties!"