Malkoju tēju un domāju par attiecībām. Par romantiskām attiecībām. Kāpēc tās cilvēkiem ir tik svarīgas? Kāpēc sabiedrībā valda uzskats, ka, esot viens, cilvēks nevar būt laimīgs, viņa dzīve nevar būt piepildīta? "Neuztraucies, tu noteikti vēl satiksi savu īsto", tā parasti uzmundrina mammas un draudzenes, bet kurš ir teicis, ka mums katram ir šāds "īstais"? Ir taču arī cilvēki, kas tā arī nekad nesatiek savu īsto. Tāpat kā ir cilvēki, kas nekad visas savas dzīves laikā nav bijuši Āfrikā, nav ēduši suši vai slimojuši ar vējbakām.. Tad kāpēc lai attiecības būtu izņēmums? Kāpēc mēs tik ļoti kādu gaidām?