Hey again.. Pēc iepriekšējā bloga neesmu manījusi nekādu atgriezenisko saiti, bet tas jau nav tik ļoti būtiski, jo esmu šeit, lai dalītos ar domām. Tā lai a sirsniņu vieglāk, lai dvēsele lido.. Šodien biju koncertā- Ziemassvētku, nekas īašs, vairāk manai omītei būtu paredzēts, ..bet, ko es tur satiku! SAVU LIELISKO! Aprobežojos ar čau..un aizgāju. Vēl domāju sveicināties, nesveicināties, ko kas kā.. Gluži melns gar acīm ar vairs nebija kā būtu bijis gadu atpakaļ. Un kājās ar nostāvēju, es lepni- augstu paceltu galvu pagāju garām, bet pasmaidīju.. Liekas, ka arī izskatījos tik labi, cik vien spēju, patīk man smuki saaisīies uz pasākumiem. Jā, bet tam visam nekādu rezultātu, nekādas nozīmes- varu nemaz negaidīt no VIŅA nekādu ziņu. Viņš man ir tik neaizsniedzams, kā svelmaina saule vasaras karstumā. Es to jūtu, bet pieskarties nevaru! Nedaudz no vēstures- 2007.gada pavasarī, kad cītīgi gatavojos skolas eksāmeniem, ai pabeigtu 12.klasi sāku draudzēties ar savu lielisko (tie bija tikai 3mēneši). Pirms tam par tādu personu man nebija ne jausmas, nezināju, ka tāds eksisē. Viņš mani ievēroja basketbola spēlēs. Tās bieži apmeklēju ar draudzenēm, jo bija pazīstami daži basketolisti un spēļu apmeklēšana bija laba atslodze darbadienu vakaros. Tātad..sākās ar to, ka kādā spēlē saņēmu ar īsziņu ar tekstu- Ļoti labi izskaties! (Vienkāršs kompliments no džentelmeņa puses) Tā kā tajā laikā biju diezgan vēsa un neieinteresēta jaunās attiecībās (biju nogurusi no neveiksmīgām aizraušanām ar puišiem)es biju diezgan atturīga atbildē (at atbildēju). Vārds pa vārdam, randiņš,iepazīšanās ar viņa drugiem, māsām, viņu ģimeni, neliels ceļojums uz ārzemēm, ziedi, vakariņas, dārgas dāvanas.. viss ko sieviete var vēlēties. Un vienā mirklī..tas viss beidzās.. kā viņš teica reizē, kad pēdējo reizi tikāmies- mēs kā ppieauguši cilvēki varam jau vēl kādu reizi aiziet pavakariņot.. Es biju tik aizvainota, ka atmetu – Interesanti gan kurš no mums ir tas pieaugušais (Lieki piebilst, ka viņš bija 7gadus vecāks)Tā bija pēdējā reize, kad ar viņu runāju. Visā protams vainoju sevi.. Viņš atnāca. Kā no debesīm nokritis enģelis. Pagriezās un aizlidoja.. Rs neesmu no tām, kas cīnās par atkal kopā būšanu, esļāvu izvēlēties viņam. Ja viņš bija nolēmis aiziet, tad tā tam bija jābūt. /iekopēšu savus domu lidojumus, kas bija pēc šķiršanās.. If I aint got you /Alicia Keys Tas man tā pirmoreiz mūžā. Ir pagājuši jau trīs mēneši, bet sajūtas nav mainījušas. Emocijas ir tieši tādas pašas. Ikreiz, kad vismazākais sīkums, kaut nedaudz saistās ar Tevi, mani pārņem neaprakstāmas sajūtas. Cerība, sāpes, izmisums, bailes, kauns, skumjas.. tās plosa mani gabalu gabalos ikreiz, kad redzu Tavu ēnu, ikreiz, kad jūtu Tavu smaržu, ikreiz, kad dzirdu Tavu balsi.. es tikai gribēju teikt, lūdzu, beidz mani mocīt.. tas sāk kļūt neizturami, es sevi vairs nekontrolēju. Es zinu, ka ir vajadzīgs laiks, bet ir jau pagājis pietiekami, lai dziedētu rētas, aizmirstu vārdus, ir pagājis pietiekami laiks, lai aizmirstu notikumus. Bet es Tevi nevaru aizmirst… lūgums. pusgads. Ir pagājis.. dzīve apgriezās kājām gaisā. Ja viss bija krāsains, tad tagad krāsu nav. Viss ir melnbalts. Vairāk pat melns nekā balts. Liekas, ka pusgadu krītu, krītu, bet tā arī neesmu vēl nosēdusies, es vēl joprojām krītu.. es krītu izmisumā. Ar naivu cerību, ka tas nokārtosies pats no sevis es dzīvoju tālāk. ,bet paliek ar vien grūtāk..tas nenokārtojas.. varbūt aizdomājies, kas bija pirms pusgada.. ja nav grūti.. un liec man kaut nedaudz pasmaidīt, pasmaidīt patiesi.. no sirds, tā lai nav jāmelo.. tā lai vairs nesāp. lūdzu.. neiznīcini mani.. es neteikšu Tev ko darīt, jo es pati nezinu atbildi.. tādas nav.. vienkārši palīdzi..! f: Kāpēc visām skaistajām meitenēm nav draugu? r: Varbūt tāpēc, ka viņi ir slikti izturējušies pret skaistajām meitenēm.. f: Un ko viņš izdarīja Tev? .., Tu jautāji, ko es vēlos.. Man ir atbilde- just. Es vēlos just. Sajust. Izjust. Vēlos just to, ko jūt iemīlējušies cilvēki. tādi, kuriem mirdz acis. Un viņu smaids ir tik patiess, kā mazu bērnu smaids. Tie cilvēki skatās viens otram acīs ar tādu skaidrību, to nevar aprakstīt, tad kad redz, tad saprastu par kādu skaidrību es runāju. Es vēlos atpakaļ savu smaidu, naivumu, ticību. Vēlos kādam uzticēties, iedod roku un just siltumu. Vēlos pirms miega noskūpstīt. Vēlos sirds mieru. Vēlos just sirds mieru., Es baidos. Es baidos palikt viena, es baidos pierast pie šīs sajūtas.. es baidos atkal atdoties.. es baidos. Es baidos atvērties un sirdi atdot, es baidos smaidīt. Es baidos runāt, es baidos aiziet.. es baidos. Es baidos paskatīties. Un sveicināties. Es baidos pagriezties un atskatīties, es baidos.. es baidos no šīs sajūtas atkal un atkal. Vēl joprojām baidos… Tu mani saspārdīji kopā ar citām netīrām grīdas lupatām.. iznīcināta un auksta. tu, tu un tu mani neinteresē. man vsp nekas neinteresē. saspārdīta kopā ar citām grīdas lupatām. krītu bezdibenī. un liekas, ka nekad nepiecelšos, lai kādreiz darītu kaut ko atkal tā ar prieku. apmāta ar mazvērtības kompleksiem. naiva. vai vnk idiote. es nekad nevienam neteikšu to kas patiesībā ar mani notiek, un kāpēc. neteikšu to ko jūtu ko domāju. es nemāku. tas viss paliek manī. bet es esmu ļaunatminīga. es atriebšos, visiem. tev, tev un tev.! jūs iznīcinājāt mani, es iznīcināšu jūs.! Es vēl joprojām domāju par Tevi. 08.09.2009. ..diez cilvēki jūt, ka par viņu domā. Man nav tādas sajūtas, es nejūtu..! p.s. have a nice day!
