Viegla vasaras brīze ieskrien pa mašīnas logu un, aprinķojusi visu salonu, tādā pašā vieglumā izskrien ārā. Es nejūtu vairs to apmulsumu, kas parasti pārņem cilvēkus pēc sliktas rīcības. Vispār es nenožēloju to, ko izdarīju. Es ieskatos aizmugurējā spogulī ieraugu, ka pati neapzināti smaidu. "Vai tiešām es to tik ļoti gribēju? Īstenībā jā. Pie velna, Jā! Es to gribēju jau kopš 11. klases!", pati sev ar spītību saku un uzdodu no emocijām stiprāk uz gāzes pedāli. Ja tiešām vēlaties zināt, tad šis nav pirmais mans sānsolis. Es bieži esmu ļāvusies kaislībām, bet Miku pirms tam nebiju krāpusi. Miks ir tas mīlīgais lācīša tips. Viņš bija pirmais vīrietis, kas tiešām atbilda manam sapņu tēlam, es pat neticēju, ka tāds ir! Tādēļ tad es stingri sev noteicu: "Samanta, šis ir TAS īstais!" Tādēļ es ar viņu kopā uzsāku jaunu lapu atstājot visus savus netikumus pagātnē un nolēmu viņam stāstīt tikai savu labo pusi. "Nepārkāp savu kaislību robežu"..šo tekstu es vienmēr skandināju, kad manī atausa mežonīgums. Vienmēr viņš ir bijis uzticams un arī manus lauvenes izgājienus ir pacietis. Varbūt Martai taisnība, varbūt labāk atklāt viņam savu stāstu par Ralfu? Viņš piedotu, viņš vienmēr piedod. Pēkšņi es pāri visam ceļam apgriežos līdzīgi kā "Kobras" sērijās un triecos uz Rīgu, lai stātos pretī savai sasodītajai patiesībai.