kad citiem vel pēcsvētku eiforija nav nogājusi, es jau nedaudz sāku šūmēties par it kā jau sīkumiem, bet tomēr nepatīkami. Manas attiecības ar draudzeni sāk iet pilnīgā pakaļā. (e) Vakar pēc kārtīgas svinēšanas mana jaukā draudzene mani vēl aizvilka uz Vecrīgu, kur nodevās savu mīlas peripētiju izklāstam. Nu labi, vismaz viena kopīga lieta mums ir – šajos Līgo "papardes ziedu" mums liedza meklēt pārlieku lielais nogurums [secinājums – nav ko tusēties non-stopā vairākas naktis no vietas] 😀 Tas gan nemaina faktu, ka viņa savas jaunās attiecības mīl no visiem rakursiem salīdzināt ar manējām, pie tam manas kritizējot aptuveni 10x vairāk! Uz komentāru "Uz cik tad randiņiem jūs bijāt pirms vispār ielaidāties attiecību veidošanā? Man jau nu liekas, ka man ar Kristapu jau tagad ir bijis krietni vien vairāk randiņu un tas taču ir tik jauki, ja vīrietis tevi viskaut kur ved!!!" man gribas vienkārši sakost zobus un iemest viņu pilsētas kanālā. (e) Protams, neko nepareizu jau viņa napateica, tomēr man ir labi tā kā man ir. Esmu laimīga līdz brīdim, kad viņa manas attiecības sāk izķidāt kā jau viegli iepuvušu zivi :%27-( Ai, sīkums, aizmirstam par vīriešu iztirzāšanu viņas skarbajā veidā, bet nu ignorēt faktu, ka man vēl jāpabeidz akadēmiskās lietas un es nevaru viņu uzņemt pie sevis mājās, es nevaru pieņemt. Laikam esmu vāja rakstura, jo nemācēju atteikt un viņa pie manis tomēr palika, no rīta vēl paziņojot, ka ir vairāk nekā izbadējusies un lai tikai es rādot, kas man ir tajā ledusskapī. Come on, esmu tomēr students, kas vēl arvien dzīvo uz vecāku rēķina, es nevaru atļauties uzturēt mūs divas [viņas apetīte ir zvērīga], pie tam jau es arī vakar Vecrīgā maksāju par viņu, jo viņai it kā nebija skaidras naudas pie rokas. :-/ Bāc, tā nosists garīgais, ka nezinu, ko tagad darīt. Pie velna būtu jāmācās, bet nu esmu tādā neomā, ka pat rindiņu neuzrakstīšu. Laikam no bēdām jāpiezvana mīļotajam, lai paželo mani (l)
