Kaut kad tad, kad man bija gadi 15 vai tikai 14.. kaut arī nav jau liela atšķirība tagad.. 🙂 tolaik vēl nebija latviešu Cosmo.. un arī manas latviešu valodas zināšanas nebija no labākiem tolaik. Bet man bija mans mīļais Cosmo krievu valodā. No tiem laikiem man palika viens neizpildīts sapnis: es gribēju strādāt Cosmo. 😎 Tagad Cosmo es lasu reti.. tāpat kā citus žurnālus.. dzīve iet uz priekšu un viss attīstās. Visu nepieciešamu var atrast internetā. Bet bērnu sapņi paliek. Es nezinu kas būs tālāk, es tikai zinu, ka šobrīd man ir jāraksta mans kursa darbs un protams, ka ar zobiem, nagiem un viss kaut ko es pievilku ta tēmu tam, lai sava darba varētu izmantot tieši Cosmo mājas lapu. Dzīvosim – redzēsim, vai universitāte apstiprinās manu tēmu.. jo jau pa diviem gadiem es izjūtu, ka par nopietnām tēmām skaitās politika, ekonomika.. īsāk sakot, tas viss, kas man šķiet garlaicīgi..
