Peedeejaas dienas mani nepamet doma – kaa taa var buut, ka vienaa briidii ir cilveeks, bet jau naakamaajaa mirklii vinjs ir paarveerties par atminjaam. Palikusi nepabeigti darbi, nepateikti vaardi, neizdziivots prieks un tagadne ir pilna ar seeraam, neizpratni kaa dziivot taalaak, un apjukumu. Lai arii tiek teikts daudz labu vaardu, cilveeki apkaart ir iejuutiigi un sirsniigi, tas tomeer nedod mierinaajumu, tas tikai atgaadina par tuksuma sajuutu sirdii. Biezi naak praataa doma, kaadeelj kaadam, kas savu dziivi nenoveertee, tiek sniegta sii daavana to izdziivot, bet kaadam kas ir miileets un kas miil so dziivi, sii daavana peeksni tiek atnjemta?
