Sveikas! Mācos bakalauru – palicis pusotrs gads. It kā patīk un tā – noteikti pabeigšu. Bet nu jau kādu mēnesi man ir uzmācīga doma pēc tam mācīties neklātienē citu lietu. Esmu sapratusi, ka tas ir bezmaz vai mans aicinājums un tā. Tagad gribās sev zvetēt pa galvu ar alu cilvēka bomi un kliegt – ar ko Tu domāji pirms tam?! (t) 😀 Gribēju tikai izteikt savas domas un cerības vārdos – jo pagaidām nevēlos neko stāstīt cilvēkiem, kas mani pazīst, jo es apzinos, cik daudz nervu un laika esmu atdevusi, lai būtu tur, kur esmu. Ir doma vienkārši mācīties tālāk šo, strādāt un paralēli krāt naudiņu studijām tālāk – vēlos studēt RSU un kļūt par uztura speciālistu/dietologu. Tagad sēžu un domāju – kā es to nesapratu pirms tam! Jau vairākus gadus esmu pievērsusies veselīgam uzturam, veselīgam dzīvesveidam. Es to mīlu un tā ir mana ikdiena. Nez kāpēc nekad to īsti netiku saistījusi ar nodarbošanos un te pēkšņi – bāc un atklāsme. Tagad es tikai no visas sirds vēlos, lai man pietiktu dūšas un apņēmības īstenot savu sapni un darīt to, kas man patiešām patīk. Novēliet man veiksmi – man tā noderēs! (l) Ak jā – un meitenēm, kas pašlaik mācās 12. klasē un nevar izvēlēties, uz kurieni lai iet mācīties – iesaku tā – apsēdies brīdi un padomā! Varbūt ir kas tāds, kas Tev ļoti, ļoti patīk, un Tu pat neesi iedomājusies, ka varētu ar to saistīt savu dzīvi. Varbūt tieši tā ir Tava iespēja! Izmanto to un klausi savai sirdsbalsij, nevis prātam – tā Tevi neaizvedīs pa vieglāko ceļu, bet pa Tavējo gan! 🙂 (l)
