Tā nu viena sēžot mājās,aizdomājos-vai tiešām ir vajadzīga Valentīndiena,lai izrādītu,ko jūtam viens pret otru??Vai nevaram to darīt,citā dienā-jebkurā dienā??Vai tiešām vajadzīgs tieši 14.februāris??
Ar katru gadu,man arvien vairāk sākt likties,ka 14.februāris ir diena,kad puķu tirgotāji nopelna visvairāk,pārdodot sarkanās rozes. Kad šokolādes sirdis,izķer uz urrā. Kad šampanietis,līst un puto vēl vairāk,kā Jauno gadu sagaidot. Kad rotas lietu pārdevēji,berzē rokas, jo zin,lielais piķis nāk.
Jāatdzīs,arī es pāris pēdējos gadus, esmu bijusi, no tiem cilvēkiem,kas kā traki ķer un tver visu,kas ir sarkans, sirds formā un labs,neskatoties uz cenu, galvenais paķert un viss. Nez vai pie tā vainojams apkārt valdošais noskaņojums vai tas,ka arī man zīmīgajā datumā,kaut kas galvā salīp, bet tā nu tas ir.
Runājot par dāvanām,nieciņiem utt-vai tiešām,tik svarīga ir cena??Vai labāk naw, ja cilvēks no sirds ir piedomājis,ko tev dāvināt,tajā ielicis savu sirdi un varbūt,pat savas rokas, gatavojot, mēģinot un iepriecinot otru??
Kurš nosaka,kas ir gana labs,gana romantisks,gana sarkans un gana Valentīndienas derīgs??Kur paliek mīlestība, rozes,dāvanas pārējās gada dienās-vienalga vai tas ir aprīlis,jūnijs vai novembris?Kapēc vajadzīgs viens datums-14.februāris,lai pateiktu,ka tu otru mīli, lai uzdāvinātu,kādu nieciņu vai ko lielāku?
Manuprāt,jebkura diena ir pietiekami laba,lai pateitku,ka tu mīli otru un ko viņš tev nozīmē…
Bet zinot mani 14.februāri,sveces rotās istabu, ēdienu smarža piepildīs,visu dzīvokli un arī šampis putos..;)
