rīts iesākas,kā parasti-ar modinātāja zvanu..laiski izstaipījos,pastiepos,lai nospiestu modinātāja skaņu,lai nepamodinātu savu vīrieti,lai jau pasnauž vēl,vienlaicīgi paņemot matu gumīju un sasēju matus nekārtīgā copē…manas pēdas skāra grīdu,paķēru halātu un ietinos tajā-baltais,pūkainais mierinājums…klusi uz pirkstgaliem,aiztipināju līdz virtuvei…uzliku vārītie sūdeni kafijai..kamēr ūdens vārijās,iebēru krūzē kafiju,cukuru..nespēju iedomāties rītu,bez baltas,saldas kafijas…njammm..paņēmu krūzi karsti kūpošas kafijas,devos uz viesistabu ar domu,paskatīties rīta ziņas…ejot garām guļamistabai,uzmetu acis gultai-un tur baltos palagos guļ mans vīrietis…apstājos guļamistabas durvīs,atpiedos pret stenderi,malkoju kafiju un vēroju viņu-izpūruši tumšie mati,rotā balto spilvendrānu,pāris dienu atauguši bārdas rugāli padara viņu tikai vēl pievilcīgāku,saules stari cauri aizkariem,spēlejas viņa tumšajās krūšu spalviņās,pa sapņiem viņš maigi nopūšas un pasamaida-ceru,ka sapņo par mani…tajā brīdī pazūd viss-ikdienišķie kašķi,neapmierinātība,par reizēm izmētātajā zeķēm,par to,ka pēc dušas dvielis naw pakarināts,bet nomests mētājas uz grīdas,viss sliktais aizmirstas…es vienkārši esmu laimīga,ka viņš ir mans..TIKAI UN VIENĪGI mans…. un es nesaprotu,ko esmu,tik labu izdarījusi,ka esmu pelnījusi tieši VIŅU…
