Šodien, ātrāk nekā bija paredzēts, nācās veikt veselu lērumu ar veselības pārbaudēm. Aizvakar sāku just pastiprinātu nogurumu un izmērot ķermeņa temperatūru atklāju, ka tā ir paaugstināta līdz 38.2. Kā jau parasti, lielu uzmanību tam nepievērsu un nolēmu, ka ganjau pāries un plānoju nākamajā dienā doties uz darbu. Ar riteni!
Paspēju rīta pusē pa lietu aizbraukt līdz Spicei, bet jutu, ka kaut kas nav. Temperatūra 39.2! Kaulus lauž, viss sāp, spēka nav… nu neko, palikšu mājās. Visu dienu kārtīgi tuntulējos un dzēru karstu tēju, zāles. Kad temperatūra nokritās līdz 37, piekritu uz stundiņu izbraukt uz Depo kādam draugam palīdzēt izvēlēties šo to dzīvokļa remontam.
Aha! Atbraucu mājās un šeku reku 38.8, kas apmēram stundas laikā jau pakāpās līdz pat 39.8. Teikšu atklāti, ka savā mūžā tik briesmīgi nebiju jutusies.
Agri no rīta piecēlos un devos uz slimnīcu. Tā kā ne klepus, ne iesnu nav, nācās izmeklēt teju visu, jo saaukstēšanās tā noteikti nav. Rentgens, kardiogramma, plaušas, asinis, urīns… viss pēc kārtas, taču nekas neuzrāda, kas varētu būt par vainu!
Nesen piezvanija mamma un pateica, ka saņemti asins analīžu rezultāti un viss norāda uz nieru iekaisumu, taču arī kopējā aina nav tā labākā.
Rīt vai parīt dodos atpakaļ uz slimnīcu izmeklēt nieres un visu pārējo, kas radījis bažas.
Pārbaudes vilku un vilku jau kopš maija, un te ir rezultāts. Ielaists iekaisums.
No kļūdām mācamies, vai ne?