Novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Diabēta mēnesis, aicinot cilvēkus pievērst pastiprinātu uzmanību veselības izmeklējumiem, veikt regulāras glikozes līmeņa pārbaudes un piekopt fiziski aktīvu dzīvesveidu. Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām arī Latvijā, jo vairāk nekā 5% jeb aptuveni 92 tūkstoši iedzīvotāju ir kāds no diabēta veidiem. Turklāt diabēta slimnieku skaits katru gadu turpina pieaugt. Tāpēc BENU Aptiekas rīkotajā podkāstā par diabēta riska faktoriem, pirmajām pazīmēm, profilaksi un ārstēšanu ar Valdi Melderi sarunājas viens no vadošajiem Latvijas endokrinologiem, Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Dr. Ingvars Rasa.
Patiesais diabēta slimnieku skaits – divreiz lielāks
Saskaņā ar Cukura diabēta slimnieku reģistru, ir zināms, ka Latvijā ir aptuveni 92 tūkstoši cukura diabēta slimnieku (2017. gada beigās). Tomēr endokrinologs I. Rasa norāda, ka uz katru zināmo diabēta slimnieku ir viens nezināmais. Šī statistika “par vienu zināmo un vienu nezināmo diabēta slimnieku” balstās uz Amerikas Diabēta asociācijas datiem, kas visā pasaulē ir atzīti par uzticamiem. Tas nozīmē, ka reālais diabēta slimnieku skaits Latvijā ir divas reizes lielāks un drīzāk tuvojas 10% populācijas. Eksperts atklāj, ka cukura diabēta pacientu skaits katru gadu turpina palielināties, kas ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tendence.
Video
Riska grupas un cēloņi
Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām, kas visbiežāk skar cilvēkus pēc 45 gadu vecuma un pamatā ir saistīta ar svara pieaugumu, aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu ēšanu. Tāpat būtiska loma ir iedzimtībai – ģimenēs, kurās tēvs, mamma vai vecvecāki slimo ar cukura diabētu, šī slimība ir izplatītāka biežāk. Tas nozīmē, ja kāds ģimenē slimo ar cukura diabētu, arī pārējiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan regulāriem ārsta apmeklējumiem, gan veselīgam un fiziski aktīvam dzīvesveidam.
Jāmin arī, ka Latvija līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis strauji noveco, kas atspoguļojas arī aizvien pieaugošajā diabēta pacientu skaitā. Pētot cukura diabēta slimnieka profilu, I. Rasa atklāj, ka pēc 45 gadiem diabēta slimnieku līkne ievērojami kāpj, kas nozīmē, ka ar katru nākamo gadu saslimšanas riski pieaug. Šobrīd tiek izteiktas satraucošas, bet pamatotas prognozes, ka, saglabājoties pašreizējam dzīvesveidam, ASV nākamo 10 līdz 25 gadu laikā ar cukura diabētu slimos katrs otrais amerikānis, skaidro I. Rasa.
Diabēta veidi un ārstēšana
Endokrinologs I. Rada norāda, ka diabētam ir vairāki veidi:
- Pirmā tipa diabēts – Latvijā ar to slimo aptuveni 3 līdz 5 tūkstoši cilvēku, un slimības gadījumā pagaidām vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekciju veikšana.
- Otrā tipa diabēts – izplatītākais diabēta veids, ar kuru Latvijā slimo aptuveni 85 tūkstoši cilvēku. Eksperts skaidro, ka tieši otrā tipa diabēts ir liels izaicinājums gan valsts veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai, gan arī farmācijas jomai un zinātnei.
- Endokrinologs I. Rasa skaidro, ka otrā tipa diabēta gadījumā ķermenī pārāk daudz izstrādājas insulīns, bet vienlaikus organisms lieko insulīnu neuztver kā signālu, ka tā ir pārāk daudz. Rezultātā cilvēks turpina ēst, pieņemties svarā un insulīna regulācija turpina pasliktināties.
- Gestācijas jeb grūtniecības cukura diabēts. Tie ir jebkuras pakāpes un izteiktības glikozes vielmaiņas traucējumi, ko pirmo reizi konstatē grūtniecības laikā. Tas izraisa paaugstinātu glikozes līmeni asinīs un neārstēts var ietekmēt gan mātes, gan mazuļa veselību grūtniecības laikā. Mātei pēc 10 līdz 15 gadiem paaugstina risku saslimt ar otrā tipa diabētu.
Vai tiešām cukura diabēta cēlonis ir cukurs?
Skaidrojot cukura diabēta cēloņus, I. Rasa norāda, ka viena no lielākajām problēmām ir neveselīgs, trekns un kalorijām piesātināts uzturs. Otra problēma ir, ka uzturs dienas laikā tiek nevienmērīgi sadalīts – no rīta tiek ēsts maz, bet uz vakarpusi aizvien vairāk. Speciālists īpaši uzsver kartupeļu, kā arī citu treknu un taukainu produktu ēšanu vakarā, no kuras būtu vēlams atteikties. Kartupeļus labāk ieteicams ēst no rīta vai pusdienlaikā, jo pēc tam parasti vēl seko arī fiziskas aktivitātes, kas ķermenim palīdz pārstrādāt kalorijām pārlieku bagātās ēdienreizes. Trešā ar uzturu saistītā problēma ir biežā našķēšanās, ko cilvēki veic starp ēdienreizēm. Tāpat eksperts norāda, ka cilvēki ikdienā pārāk maz lieto dārzeņus, kam būtu jāsastāda 50 līdz 70% uztura.
Simptomi un diagnostika
Diabēts tiek saukts par “nemanāmo slepkavu,” jo ilgu laiku cilvēks var būt diabēta slimnieks, par to pat nenojaušot. Vienlaikus I. Rasa skaidro, ka izplatītākie cukura diabēta simptomi ir slāpes, izkaltusi mute, bieža urinēšana (sevišķi naktī), redzes miglošanās, , ilgi nedzīstošas brūces, sastrutojumi uz ādas, nieze dzimumorgānu apvidū, kā arī var būt gan svara pieaugums, gan svara zudums. Speciālists uzsver, ka jau 27 gadus pēc kārtas Pasaules Diabēta dienā (14. novembrī) organizē īpašus pasākumus, kuros bez maksas tiek piedāvāts noteikt cukura līmeni asinīs un veikt citus izmeklējums. Cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir pirmais rādītājs, kas parāda, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Jebkuram cilvēkam pēc 45 gadu vecuma ieteicams vismaz vienu reizi gadā pie ģimenes ārsta veikt cukura līmeņa pārbaudi. Ja cukura līmenis sasniedz vai pārsniedz rādītāju Ja cukura līmenis sasniedz vai pārsniedz rādītāju 7,0 mmol/l no rīta tukšā dūšā, mērot divas reizes pēc kārtas, tad tas nozīmē, ka cilvēkam ir cukura diabēts.
Mīts: cukura aizstāšana ar fruktozi
Endokrinologs I. Rasa kā vienu no lielākajiem mītiem izceļ cukura aizstāšanu ar fruktozi. Eksperts skaidro, ka arī fruktoze ir cukurs, turklāt, augļi, kuriem ir mīksta un patīkama struktūra, sevišķi paaugstina cukura līmeni asinīs, jo kuņģis tos pārstrādā bez īpašas piepūles un ievērojams cukura īpatsvars momentāni nonāk asinīs. Savukārt augļiem, kuriem ir struktūra un šķiedrvielas, uzsūkšanās asinīs notiek pakāpeniski un ar krietni mazāku risku. I. Rasa aicina īpaši uzmanīties no pārmērīgas arbūzu, aprikožu, vīnogu, kivi un banānu lietošanas uzturā. Savukārt dzērvenes, brūklenes, mellenes, greipfrūti un citroni uzturā būtu jālieto vairāk, jo tiem ir gan struktūra, gan šķiedrvielas, kā arī tie asinīs neveicina strauju cukura līmeņa kāpumu.
Diabēta riski
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs bojā asinsvadus, un slikti ārstēts vai neatpazīts diabēts noved pie sirds un asinsvadu slimībām. I. Rasa skaidro, ka otrā tipa diabēta pacienti 75% gadījumu saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām un nāves gadījumi visbiežāk iestājas tieši no stenokardijas, sirds mazspējas, infarkta, insulta un kāju gangrēnas. Tāpēc, lai izvairītos no nopietniem veselības un dzīvības apdraudējumiem, katram diabēta pacientam būtu obligāti jāveic sirds un asinsvadu pārbaudes. Savā praksē I. Rasa ir pieredzējis daudzus pacientus, kuri, neskatoties uz diabēta simptomiem, pie ārsta vēršas novēloti, jo pazīmes vēl nav bijušas pārāk izteiktas. Speciālists uzsver – ja cilvēkam nav iespējas nokļūt pie endokrinologa, tad pie ģimenes ārsta vismaz reizi gadā būtu jāizmēra cukura līmenis asinīs.
Vai cukura diabētu iespējams ārstēt?
Pilnībā izārstēt iespējams prediabētu, kas ir stadija, kad cukura līmenis asinīs vēl nav sasniedzis bīstamo rādītāju “7”, bet ir tuvu tam, kā arī saslimšanai izpildās vairāki riska faktori – sēdošs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, apaļīgums, taukaina akna, iedzimtība un vecums pēc 45. I. Rasa skaidro, ka šajā brīdi no cukura diabēta iespējams sekmīgi “aizbēgt”. Lai to paveiktu, jānomet liekais svars, jāatmet kaitīgie ieradumi (smēķēšana un alkohols), jāpalielina fiziskā slodze, kā arī regulāri jāveic cukura līmeņa pārbaudes.
Pirmā tipa diabētu izārstēt nav iespējams, bet, neskatoties uz insulīna injekciju veikšanu visa mūža garumā, var iemācīties ar šo slimību veiksmīgi sadzīvot. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš veselīgam un fiziski aktīvam dzīvesveidam, kā arī regulāri jāapmeklē endokrinologs.
Otrā tipa diabēta gadījumā pacientiem stingri jāievēro medikamentu lietošana, kas parasti ir tablešu veidā, kā arī regulāri jāapmeklē ārsti, jāveic redzes pārbaudes un jānosaka sirds un asinsvadu stāvoklis, kā arī jāpievēršas fiziski aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.
Farmaceita padoms:
Farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro, ka cukura diabēta saslimšanas gadījumā pacientam ir sastopamas vairākas fizioloģiskas novirzes, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Šī saslimšana bojā perifēro asinsriti, kā arī pacientiem ir novēroti acu, nieru un perifēro nervu bojājumi. Tāpēc cukura diabēta pacientiem ieteicams sistemātiski pārbaudīt acs ābola asinsvadus, nieres un kāju pēdas, kur ir izteikti novērojamas neiropātijas. Šiem pacientiem ir ieteicams lietot B grupas vitamīnus, kas nodrošina nervu impulsu pārvadi. Tāpat noteikti jāatceras par regulāru ārsta izrakstīto medikamentu lietošanu. Katram cukura diabēta pacientam regulāri jāveic cukura līmeņa mērījumi ar ekspress diagnostikas palīdzību. Tas palīdz gan prediabēta gadījumā, gan arī tad, kad cukura diabēts jau ir diagnosticēts. Lai gan pacients parasti ir informēts gan par medikamentu lietošanu, gan arī par komplikācijām, kas sastopamas saslimšanas gadījumā, farmaceitam, izsniedzot medikamentus, būtu ieteicams vēlreiz kopā ar pacientu izrunāt zāļu lietošanu.
Autors: Benu Aptieka
