Ar jaunā koronavīrusa izplatību saistītās ārkārtējās situācijas dēļ Latvijā nav notikuši vismaz 1600 izklaides un kultūras pasākumu, liecina Kultūras ministrijas (KM) aplēses.
Kā pastāstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), pēc pašreizējās KM rīcībā esošās informācijas starp nenotikušajiem pasākumiem ir gan tādi, uz kuriem pārdotas biļetes, gan arī bezmaksas pasākum. Ministrs uzsvēra, ka šo pasākumu sagatavošanā iesaistījušies 180 uzņēmumi un apmēram 1500 dalībnieku.
Puntuļa skatījumā, kultūras nozare viennozīmīgi ir starp tām, kurām Covid-19 dēļ ir piemērojami īpašie atbalsta mehānismi kā, piemēram, dīkstāves pabalsts un nodokļu brīvdienas.
Ministrs skaidroja, ka Covid-19 krīzes dēļ ir negatīvi ietekmētas radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības, atpūtas pasākumu rīkošana, kinofilmu, videofilmu, skaņu ierakstu producēšana. Cietušas arī kompānijas, kas nodrošina pasākumus ar gaismas, skaņas un video tehniku, tāpat arī biļešu tirgotāji.
“Protams, šis nozaru saraksts var tikt un noteikti arī tiks papildināts,” teica ministrs.
Puntulis pavēstīja, ka valdības sēdē KM tika dots uzdevums līdz 24.martam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par atbalsta pasākumiem kultūras jomā pašnodarbinātajām personām, autoratlīdzības saņēmējiem un kultūras nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru nodarbinātību ietekmē piespiedu dīkstāve.
“Mēs plānojam, ka ārkārtējās situācijas kompensācijas mehānismu varētu izmaksāt caur Valsts kultūrkapitāla fondu,” pieļāva ministrs.
Paralēli KM strādā arī pie informatīva ziņojuma valdībai, kas “atspoguļos visas vajadzības un nepieciešamās darbības visām nozarēm, ieskaitot NVO, privāto sektoru un mediju politiku, kas ir KM tiešā pārraudzībā”.
Kā ziņots, līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu, piemēram, ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.
Tāpat ir ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī noteikti citi ierobežojumi.
