Dieviete.lv sociālajā tīklā Facebook ieraudzīja kādas personas publicētu informāciju par Covid-19 vakcīnas “AstraZeneca” sastāvu. Persona vērsa uzmanību uz to, ka oficiālos ziņu avotos ir publicēta informācija par to, ka minētā vakcīna satur komponentu ar nosaukumu “Recombinant, replication-deficient chimpanzee adenovirus vector encoding the SARS CoV 2 Spike glycoprotein”. Minētā komponente esot šūnas, kas tiekot audzētas ģenētiski modificēta cilvēka embrija nierēs. Dieviete.lv izlēma pārbaudīt informācijas atbilstību patiesībai.
Veicot izpēti par to, kas tad īsti ir šī vakcīnas sastāvdaļa, un kādam nolūkam tā tiek pievienota vakcīnai, Dieviete.lv apmeklēja Oksfordas zinātnisko mājaslapu andor.oxinst.com, kā arī oficiālo zinātnisko medicīnas bibliotēku pubmed.ncbi.nlm.nih.gov. Kā noskaidrojām, tad minēto vakcīnas sastāvdaļu saīsinājumā sauc par HEK 293. Ar skaitli 293 apzīmē eksperimentu skaitu, kas bija nepieciešams, lai radītu dzīvotspējīgas šūnas, kas spēj pavairoties. To 1970.gada radīja Holandiešu biologs un zinātnieks Alex van der Eb. Toreiz viņš tik tiešām izmantoja īsta embrija nieru šūnas, kurš tika iegūts kādas sievietes aborta laikā. Biologs šūnas audzēja un izmantoja, lai radītu un ražotu vīrusiem līdzīgas struktūras, kas satur atbilstoša vīrusa olbaltumvielas. Nieru šūnas vēl mūsdienās tiek uzskatītas par ļoti veiksmīgām, lai mimicētu vīrusa esamību, jo tās ļoti strauji vairojās, tādējādi palīdzot ātrāk izaudzēt vīrusa līdzinieku. Kopš tā laika HEK 293 ļoti plaši tiek lietots vakcīnu izstrādē, piemēram, cūku mēra vakcīnās. Lai gan gadiem ejot bioloģijā daudz kas ir mainījies, un patreiz preparāts vairs nesatur īstas embriju šūnas, bet tiek izmantotas jau vairākas desmitgades laboratorijas apstākļos glabātas šūnas, kas arī piedzīvojušas zināmas izmaiņas.
Dieviete.lv secina, ka nav pamata satraukties, jo arguments, ka vakcīnu nevajadzētu izvēlēties ētisku apsvērumu dēļ neiztur kritiku, jo patreizējām vakcīnām neviens embrijs nav stāvējis pat līdzās. Arī Svētais Romas pāvests minētajā sakarā ir apgalvojis, ka nav vērts riskēt ar sabiedrības drošību simbolisku mērķu vārdā.
