Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien divos lasījumos atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, kas dotu tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām.
Likuma grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā un Saeima par grozījumu pieņemšanu lems jau ceturtdien, 7.aprīlī.
Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātie grozījumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kas ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Tāpat TM piedāvātā versija paredz, ka pilsonību varēs atņemt, ja pati persona ir piedalījusies šādu darbību veikšanā un pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku.
Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana un piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs jākonstatē ar valsts drošības iestādes atzinumu.
Lēmums par pilsonības atņemšanu būtu jāpieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras lēmumu savukārt varētu pārsūdzēt tiesā.
Tieši par lēmuma pieņemšanu un pārsūdzības kārtību bija iebildumi Ārlietu ministrijai. Tā rosinājusi, ka lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņemtu Administratīvā rajona tiesa, kuras nolēmums būtu pārsūdzams Augstākajā tiesā. Augstākās tiesas nolēmums būtu galīgs un nepārsūdzams.
Komisija balsoja par abiem redakcijas variantiem un beigās atbalstīja ĀM piedāvāto redakciju.
Jau ziņots, ka attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Pieņemot šādus grozījumus valstij rastos pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.
