Vai zini, kas apvieno Rīgas danču tradīciju, kāršu spēli zolīti, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā un Siguldas spieķa darināšanas prasmes? Visas šīs Latvijas raksturīgās prasmes iekļautas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kopš tā izveides 2017. gadā, tajā iekļautas jau 34 vērtības, kas unikālas Latvijai. Šādu sarakstu pēc UNESCO iniciatīvas veido valstis visā pasaulē, cenšoties izvairīties no pasaules kultūras standartizācijas, saglabājot katras valsts unikālās īpašības. Latvijas sarakstā šogad iekļauta Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.
Nemateriālais kultūras mantojums ir zināšanas, prasmes, paražas un prakses, kas nodotas no paaudzes paaudzē (vai no skolotāja skolniekam) un tiek izmantotas šodien. Par nemateriālām tās sauc tā iemesla dēļ, ka šīs prasmes, pieredze un zināšanas nav taustāmas. To sauc arī par dzīvo mantojumu – tas būs dzīvs tik ilgi, kamēr būs kādam vajadzīgs un kamēr vien būs kāds, kas to gribēs turpināt.
“Prasmes un zināšanas pastāv tieši tik ilgi, kamēr tās tiek novērtētas, glabātas un izmantotas. 2003. gadā UNESCO pieņēma konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicinot katrai valstij unikālo kultūras vērtību apzināšanu. Piemēram, Portugāles piekrastes reģionā vietējie iedzīvotāji gadsimtiem ir vākuši jūraszāles, kas agrāk kalpojušas kā mēslojums laukiem, bet nu noder kā svarīga kosmētikas sastāvdaļa. Šobrīd ar to nodarbojas vien retais šī reģiona iedzīvotājs, zināšanas par šī dabas produkta īpašībām un prasmes tā iegūšanā un apstrādē nododot nākamajām paaudzēm. Unikālo prasmju iekļaušana nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā var palīdzēt tās saglabāt valsts līmenī. Latvijā ir tik daudz vērtīgu zināšanu un prasmju, bet tās ir arī ļoti apdraudētas, jo, aizejot zinātājam un meistaram, tās pazūd līdz ar viņu. Mūsu mērķis ir šīs vērtības neaizmirst un izglītot nākamās paaudzes,” skaidro Gita Lancere, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte.
Interesanti, ka kādam iekļūšana Latvijas sarakstā varētu būt pirmais solis uz UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu. 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Šo tradīciju Latvija nominējusi UNESCO sarakstam. UNESCO sarakstos no Latvijas šobrīd jau ierakstīta Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija un simbolika un Suitu kultūrtelpa.
Latvijas saraksts šogad papildināts ar četrām vērtībām. Divas no tām ir kultūrtelpas – Nīcas kultūrtelpa, kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu. Tāpat arī Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.
Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (Znamennij raspev) – sakrālie lūgšanu dziedājumi, unikāls notācijas un dziedāšanas veids, kurš nonācis Latvijā 17. gs. vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. Lai gan jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvā auduma veids jau kopš 20. gs. sākuma, taču 20. gs. 80. gados TMLS “Krimulda” tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā ar plašām ornamentu veidošanas iespējām, izmantojot astoņus nīšu t.s. rāmjus.
25. novembrī Jelgavas Vecpilsētas mājā svinīgā ceremonijā tiks pasniegti apliecinājumi par šo četru vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Pasākuma ietvaros pirmo reizi tiks pasniegta arī Tradicionālās kultūras izcilības balva folkloras nozarē. Tradicionālās kultūras izcilības balva ir īpašs LNKC apbalvojums par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu sava novada vai pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā. Šogad tradicionālās kultūras izcilības balva tiks pasniegta folkloras nozarē – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim, vai arī individuālam pretendentam Svinīgo ceremoniju būs iespēja vērot Facebook tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra kontā.
Tauta pastav tik ilgi cik tas kultura un valoda..musu kultura ir bagata un otras tadas hekur citur nav pasaulee…tas ir gan mutvardu gan prasmju un iemanu turpunasana..ta ir dzivesszinas nodosana muzigam latvietibas turpinajumam..katram novadam savi raksti krasas dzivesszina ipatnibas kas kopa veido fantastisku kulturas buketi kopigaa latvijas vaazeee .mums ir bagatakais folkloric klasts pasaulee..musu liiigo svetkys apbrino visaa pasaulee tie ir unikali un daudz turistu brauc tos skatities..mums ir unikalii dziesmu svetki..jo esam dziedatajtauta kas lika bedu uz aknena un pari gaja dziedadama..tik daudz vel nezinamu prasmju amatniecibas noslepumu.noteikti nav publiceti..neturiet sveci zem pura….lai viz pilnaa krasnumaa musu kultura gan mums gan pasaulei….bagatiba hav makaa..ta ir musu dveselee musu latvietibaa identitate mentalitatee ko mes hedrikstam pazaudet lai kur mes butu..atceries ka esi latvietis.sveiciens visiem latvijas dzimsanas dienaa.