7.8 C
Rīga
ceturtdien, 19 decembris, 2024

Izlikties aizņemtiem, lai paliktu mājās, un sarunāties ar saviem augiem nav dīvaini!

IKEA
 

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir izlicies aizņemts, lai varētu palikt mājās – tā liecina IKEA ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti. Šī tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs, turklāt biežāk par neesošiem plāniem samelojas jaunāki cilvēki (18–34 gadi). Tomēr tas nav nekas slikts – tas nozīmē, ka jūtamies mājās labi.

IKEA ikgadējais pētījums “Dzīve mājās” atklāj, ka līdz ar pēdējo gadu daudzajiem izaicinājumiem mājas ir mums kļuvušas vēl svarīgākas nekā agrāk. Laikā, kad nākotne šķiet nedroša, mēs meklējam mājās mierinājumu un drošību. Kopumā četri no desmit pasaules iedzīvotājiem un katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka mājoklis šobrīd raisa pozitīvākas sajūtas nekā šai pašā laikā gadu iepriekš.

Izliekamies, ka ir plāni, lai paliktu mājās

Mājas ir arī vieta, kur daži no mums izmisīgi vēlas pavadīt vairāk laika, pat ja tas nozīmē mazliet sameloties. Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir izlicies, ka tam ir plāni, lai varētu palikt mājās. Jaunāki cilvēki biežāk izliekas, ka tiem ir plāni, lai paliktu mājās – vairāk nekā ceturtā daļa 18–34 gadus jaunu cilvēku ir izlikušies, ka tiem ir plāni, lai pavadītu laiku mājās.

Psihoterapeits Artūrs Miksons uzsver, ka mūsdienās, līdz ar sociālo mediju lielo ietekmi uz mūsu ikdienu, mums ir lielāki stimuli būt aizņemtiem, jo cenšamies līdzināties citiem, nevis būt lielākā kontaktā ar savām vēlmēm. Tāpēc varam justies divtik vainīgi, ja vienkārši vēlamies palikt mājās un atpūsties. Taču ikvienam ir tiesības to darīt –  ir pilnīgi pieņemami veltīt laiku sev un palikt mājās, ja nav vēlēšanās iet ārā vai kādu satikt. Pats galvenais –  fakts, ka vēlaties palikt mājās ir gana labs iemesls atteikumam citiem.

Dīvainas lietas, ko darām mājās 

Tas vēl nav viss – pētījumā atklājušās vēl savādākas lietas. Vairāk nekā katrs piektais Latvijas iedzīvotājs mēdz sarunāties ar sevi, esot mājās vienatnē, bet katrs sestais atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir runājies ar saviem telpaugiem. Interesanti arī, ka veseli 42 % Latvijas iedzīvotāju mēdz ieturēt maltītes gultā. Šis skaits ir divreiz lielāks par vidējo pasaulē un ļauj secināt, ka mājas mums ir tā vieta, kur varam būt mēs paši un izpausties, kā vien mums tīk.

“Sarunāšanās ar augiem mājās vai vienkārši ar sevi norāda, ka savā vidē jūtamies ērti, droši un relaksēti. Ir arī pierādīts, ka šādas darbības var rosināt interesantas pārdomas un palīdz citādāk analizēt informāciju. Savu domu izteikšana skaļi – pat tikai sev – var palīdzēt atrast risinājumu problēmām vai attīstīt jaunas idejas,” stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.

A. Miksons apliecina, ka nevajadzētu par to lieki uztraukties. Ir normāli runāt pašam ar sevi, ja tas sniedz atvieglojumu, un tajā nav nekā slikta. Tas arī nozīmē, ka mēs varam brīvi justies mājās, un tas palīdz uzlabot arī mūsu garīgo labsajūtu. Saskaņā ar pētījumu, 71 % Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka mājās var būt viņi paši.

Māju nozīme nākotnē palielināsies

Šajā laikā, kad visa pasaule savelk jostu ciešāk, ir ļoti iespējams, ka taupības nolūkos pavadīsim vairāk laika mājās. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata – ja dzīves dārdzība ievērojami palielināsies, visvairāk cietīs hobiji ārpus mājas.

“Pēc ilgā pandēmijas laika, ko pavadījām savās četrās sienās, daudziem ir sajūta, ka tikai nupat esam varējuši atgriezties pie hobijiem un interesēm ārpus mājām. Tomēr, meklējot iespējas samazināt izdevumus, mēs varētu sākt taupīt uz šādu aktivitāšu rēķina un arvien vairāk sāk izjust neērtības telpās, kas neatbilst mūsu funkcionālajām vai emocionālajām vajadzībām,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Kas var palīdzēt mājās justies labi?

Pētījumā “Dzīve mājās” noskaidrots – ja uzskatām mājokli par savas personības atspulgu, pastāv teju divreiz lielāka iespēja, ka uzskatīsim to arī par savas garīgās labsajūtas avotu. Taču šobrīd tikai aptuveni 6 no 10 Latvijas iedzīvotājiem domā, ka mājoklis parāda viņu būtību.

Mūsu iespējas saskatīt mājoklī savu personības atspulgu ir saistītas ar mums piederošajām lietām, ar to, kā izmantojam pieejamās telpas un ar ko kopā dzīvojam. “Mājokļa elementi, kas palīdz atspoguļot mūsu identitāti un tādējādi uzlabo mūsu garīgo labsajūtu, ir vieta personiskajām vajadzībām un interesēm (tā uzskata 37 % Latvijas iedzīvotāju), mājinieki (40 %) un lietas, kas raisa atmiņas (39 %). Šie elementi ir būtiskākie ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules iedzīvotājiem,” saka D. Rimkus.

IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs atzīst, ka interjera dizains ir instruments, ar kura palīdzību varam radīt vietu lietām, kas mums patīk un kas mūs iepriecina. Lai padarītu mājokli par savu atspulgu, nebūt nav nepieciešamas lielas pārmaiņas.

“Es iesaku domāt par mājokļa iekārtojumu ilgtermiņā, nekoncentrējoties uz to, kas ir modē tieši šobrīd. Tāda pieeja labāk parādīs personību, turklāt būs arī draudzīgāka izmaksu ziņā. Ir dažādi pārbaudīti veidi, kā vislabāk parādīt savus mīļākos objektus un optimāli izmantot telpu tā, lai mūsu mājoklim piešķirtu personību. Mēs jau daudzus gadus veicam pētījumu “Dzīve mājās” un zinām – jo labāk cilvēki jūtas mājās, jo labāk viņi jūtas arī kopumā.”

Tāpat 39 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka identitātes atspoguļošanā liela nozīme ir objektiem, kas raisa atmiņas un atgādina par piedzīvoto. Šādas piemiņas lietas var būt jebkas, kaut vai ledusskapja magnēti vai ceļojumu fotogrāfijas. Tas viss uzjunda atmiņas. Taču, pēc psihoterapeita A. Miksona teiktā, iespējams, ka magnētiņi un šīs atmiņas var kalpot arī kā iedvesma, lai dotos nākamajos piedzīvojumos. Kā arī tiem, kas ir pārstrādājušies, var būt pamudinājums un signāls, lai vienkārši atpūstos un paņemtu nelielu pauzi. “Nav gluži uzreiz kaut kur jādodas, arī mūsu mājas var būt ideāls labsajūtas un atpūtas avots,” saka psihoterapeits.

IKEA pētījums “Dzīve mājās” ir plašākais šāda veida pētījums pasaulē. Ik gadu tas sniedz unikālu ieskatu cilvēku mājas dzīvē un sajūtās.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.