Smagākās darba traumas tiek gūtas lielā augstumā un ar specializēto aparatūru
Darbā gūto traumu smagums ir dažāds – no viegliem ievainojumiem līdz pat smagām politraumām, amputācijām un vismaz 25 gadījumiem ar letālu iznākumu ik gadu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA apkopojusi, kurās nozarēs gūtās traumas ir veselībai un dzīvībai visbīstamākās un kuras traumas tiek gūtas visbiežāk.
Smagākās traumas gūst ar aparatūru, dabā un lielā augstumā
Visbiežāk traumas darba vietā tiek gūtas tādās nozarēs kā galdniecība, manuālā kokapstrāde, mežizstrāde, metālapstrāde un būvniecība. “Smagākās traumas parasti rodas situācijās, ja nodarbinātais strādā ar specializēto aparatūru vai darbs notiek brīvā dabā un lielā augstumā,” norāda BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna.
“Strādājot mežā, mainīju “harvesterim” ķēdi un uzrāvu kreisās rokas plaukstu, kuru nācās sašūt”, “darbā kritu uz apledojušas virsmas”, “aizķēros aiz metāla detaļas kā rezultātā sešu centimetru garumā tika sagriezts mans labās kājas augšstilbs” – šie ir tikai daži no darbā gūto traumu piemēriem bīstamajās nozarēs, kurus reģistrējusi BALTA.
Apdrošinātāja pieredze liecina, ka kopumā visbiežāk gūtās traumas darbā ir dažādu veidu brūces, kā arī sasitumi un rokas pirkstu lūzumi, mežģījumi, cīpslu bojājumi un naga atrāvumi.
Darba traumas arī “drošās” profesijas – no ārstiem līdz apkopējiem
Tomēr darba traumas gūst arī profesiju pārstāvji, kuru ikdiena tiek uzskatīta par salīdzinoši drošu. Piemēram, kāds ārsts operāciju blokā caurdūris pirkstu, sagriežoties ar skalpeli, bet veterinārās klīnikas darbinieku saskrāpējis sasirdzis kaķis un brūce izraisījusi infekciju, kā dēļ vēlāk cietušajam bija nepieciešama ķirurga palīdzība. Savukārt, apkopēja sporta centrā, uzkopjot tribīnes, aizķērās aiz pakāpiena un traumēja kāju. Citā gadījumā kāds sētnieks, tīrot sniegu bērnudārza teritorijā, paslīdēja, nokrita un salauza roku, pēc kā bija nepieciešama ilgstoša atveseļošanās.
“Mēs saņemam arī tādus atlīdzību pieteikumus, kur darba laikā cilvēki gūst traumas, kas nav tieši saistītas ar viņu darba pienākumiem. Piemēram, kāpjot pa kāpnēm, dažādos nesaistītos gadījumos traumas guva pavāre un policists,” stāsta L. Juhna. Apdrošināšanas atlīdzību summas šādos gadījumos svārstās no pāris simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro atkarībā no traumas smaguma un izvēlētā apdrošināšanas seguma.
Ugunsdzēsēji un celtnieki savainojas retāk, bet smagāk
Dažādām nozarēm ir savas tipiskās darba traumas. Piemēram, metināšanai raksturīgas acu traumas vai acs ābola gļotādas apdegumi, savukārt galdniecībā un kokapstrādē nereti tiek savainoti pirksti un gūtas dažādas sīkas traumas. Savukārt darbs policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, būvniecībā nereti saistās ar retākām, bet daudz smagākām traumām, kā arī ar augstāku nāves un invaliditātes risku, skaidro L. Juhna.
Šogad atlīdzībās par darba traumām BALTA izmaksājusi jau vairāk nekā 13 tūkstošus eiro, kopumā sedzot 90 darba traumu atlīdzību gadījumus. Savukārt pērn izmaksāti vairāk nekā 126 tūkstoši eiro, un 2024. gadā izmaksātā atlīdzību summa pārsniedz 186 tūkstošus eiro.
Situācija Latvijā joprojām ir satraucoša – Eurostat dati liecina, ka letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās uz 100 000 darbinieku ir aptuveni divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā1.
Šo tendenci iezīmē arī Valsts Darba inspekcijas (VDI) dati – Latvijā ik gadu darba vietā dzīvību zaudē vismaz 25 cilvēki, un kopumā no 2020. līdz 2024. gadam reģistrēti 142 letāli nelaimes gadījumi darbā, no kuriem deviņi iekļauti arī BALTA statistikā.
