No visām nelaimēm, ar kurām mēdz saskarties mājokļu īpašnieki, ugunsgrēki ierindojas postošāko negadījumu augšgalā. Atšķirībā no plūdiem vai vētrām, uguns bieži vien atstāj aiz sevis tikai drupas, un īpašuma atjaunošana var kļūt par ilgstošu un dārgu procesu. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka zaudējumi pēc ugunsnelaimes privātīpašumā var sasniegt vairāk nekā simts tūkstošus eiro.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati rāda, ka ugunsgrēku skaits Latvijā joprojām ir augsts – līdz šī gada maija vidum valstī kopumā dzēsts 3131 ugunsgrēks. Tāpat pieaudzis ugunsgrēku skaits arī dārza un vasaras mājās – 2025. gadā reģistrēti 130 ugunsgrēki, kas ir par aptuveni 35 % vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt šogad vasarnīcās fiksēti jau 12 ugunsgrēki.
Papildu apdraudējumu īpašumiem siltās sezonas sākumā rada kūlas ugunsgrēki, kas bieži izplatās no atklātām teritorijām uz apbūvētām vietām. Šopavasar situāciju pastiprina īpaši sausie laikapstākļi, kas veicinājuši strauju kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad reģistrēti jau 1212 kūlas ugunsgrēki – vairāk nekā visā 2024. gadā kopumā, kad tika reģistrēti 956 ugunsgrēki, un gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2023. gadā.
Šādos apstākļos īpaši apdraudētas ir tieši lauku mājas un vasarnīcas, kas bieži atrodas sausās pērnā gada zāles tuvumā. Ugunsgrēku sekas šajos īpašumos ir būtiskas – 2025. gadā nodegušas 17 ēkas, bet vēl 30 gadījumos uguns izplatība radījusi daļējus bojājumus.
“Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka lielākā pērn izmaksātā atlīdzība par ugunsnelaimē piedzīvotājiem zaudējumiem bija vairāk nekā 140 000 eiro. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir apdrošinājuši savu dzīvesvietu, taču nevajadzētu aizmirst arī par lauku mājām un vasarnīcām, kas nereti paliek ārpus uzmanības loka. Diemžēl ugunsgrēka gadījumā zaudējumi var būt ļoti lieli – bieži tiek bojāta ne tikai dzīvojamā ēka, bet arī malkas novietnes, šķūnīši un pirts mājas, turklāt cilvēki zaudē arī tajās esošo iedzīvi, tehniku un personīgi nozīmīgas lietas. Tāpēc aicinām laikus parūpēties gan par nepieciešamajiem mājokļa aizsardzības pasākumiem, gan par atbilstošu apdrošināšanu, kas sniedz mieru, ka neparedzētās situācijās būs iespējams saņemt finansiālu atbalstu,” uzsver Balcia Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava.
Balcia un VUGD ieteikumi: kā sagatavoties vasaras sezonai
Gan Balcia, gan VUGD eksperti aicina īpašniekus pirms vasaras sezonas atbilstoši sagatavot lauku īpašumu un ņemt vērā vairākus būtiskus drošības aspektus.
- Samaziniet kūlas ugunsgrēku risku – novāciet pērno zāli, sausos krūmu un koku zarus, kā arī citus viegli uzliesmojošus materiālus. Kūla izplatās tur, kur ir degmateriāls, tāpēc sakopta apkārtne ir labākā profilakse.
- Nekad nededziniet kūlu paši – uguns var nekontrolēti izplatīties sekundēs. Turklāt kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, par ko var piemērot sodu no 280 līdz 700 eiro. Ja izceļas ugunsgrēks, nekavējoties zvaniet 112.
- Pārbaudiet dūmu detektorus – tiem jābūt arī lauku mājās vai vasarnīcās. Pēc ziemas nomainiet baterijas un pārliecinieties, ka ierīces darbojas.
- Pārbaudiet elektroinstalāciju un apkures iekārtas – bojāti vadi, bez uzraudzības atstātas krāsnis un neiztīrīti dūmvadi būtiski palielina aizdegšanās risku.
- Neatstājiet bez uzraudzības grilus, ugunskurus un citas atklātas liesmas – sausos un vējainos laikapstākļos pat viena dzirkstele var izraisīt plašu ugunsgrēku.
- Glabājiet ugunsdzēšamo aparātu viegli pieejamā vietā un pārliecinieties, ka nav beidzies tā derīguma termiņš, spiediena indikators atrodas normas robežās un aparāts nav bojāts.
- Ja lauku īpašumu apciemojat neregulāri un netālu atrodas kaimiņi, vienojieties par periodisku teritorijas apsekošanu, īpaši karstā un sausā laikā.
- Pārbaudiet apdrošināšanas polisi – vai tā ir spēkā, atbilst aktuālajai īpašuma vērtībai un iekļauj nepieciešamos riskus, visas ēkas, kā arī iedzīvi.
