Stresam cilvēka dzīvē ir liela nozīme gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Stress palīdz koncentrēties, mobilizēt visu organismu ekstrēmās situācijās, tādējādi pasargā izvairīties no dažādām briesmām, nevēlamām situācijām. Bet tai pat laikā stress var būt patīkams un satraukuma pilns dažādās pozitīvās situācijās.
Arī seksa laikā stresam var būt gan pozitīva nozīme, gan arī negatīva. Seksologam biežāk nākas saskarties ar situācijām, kurās stresam ir negatīva un traucējoša nozīme, kura rezultātā radušās dažādi seksuāla rakstur traucējumi. Tā kā aptuveni 70% seksuālo traucējumu cilvēkiem ir psiholoģisks raksturs, tad stresam ir loma gan šajos 70%, gan arī atlikušajos 30% gadījumos.
Stress ir organisma atbildes reakcija uz tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās. Viens no pielāgošanās veidiem ir, piemēram, bēgšana no situācijas kuru organisms uzskata par tai draudīgu.
Seksoloģijā stress var izpausties kā bēgšana vai izvairīšanās no seksuālajām attiecībām. Piemēri no dzīves, puisis, kuram dzimumakta laikā notiek ātra sēklas noplūde, veido attiecības ar draudzenēm, bet tālāk par draudzību nekas nenotiek, bet ja meitene cenšas “iet tālāk” – puisim iestājas aizsargmehānisms un viņš pārtrauc šīs attiecības.
Kas notiek negatīva stresa rezultātā?
Visi esam bijuši stresa situācijās un zinām, ka pirmkārt paātrinās sirds darbība, paātrinās elpošana. Stresa rezultātā pastiprināti tiek izstrādāts adrenalīns. Bet seksoloģijā svarīgākais, stresa rezultātā, organisms automātiski “noslēdz” visas dabīgās atveres, tai skaitā paaugstināts saspringums ir arī maksts atveres, anālās atveres muskulatūra.
Negatīvu stresu pavada bailes, kas ir traucējošs normāla dzimumakta veikšanai. Bailes par ātru sēklas noplūdi, bailes par nespēju sasniegt orgasmu, bailes par sāpēm dzimumakta laikā, bailes, ka pavājināsies erekcija. Seksoloģijā to apzīmē kā psiholoģisko faktoru, kuru jāpārvar vai pareizāk sakot jālikvidē, lai novērstu radušos traucējumu.
Stresam ir vairākas stadijas:
Pirmā, jeb satraukuma stadija – kad pirmo reizi nonākam konkrētā situācijā, piemēram, notiek ātra sēklas noplūde vai zūd erekcija pirms dzimumakta.
Pārejot otrajā stadijā – pretošanās stadija – ar katru nākošo seksuālo kontaktu bailes par šo seksuālo traucējumu nostiprinās un pat pastiprinās. Rezultātā cilvēkam veidojas izteikta paškontrole, kas esošo traucējumu vēl vairāk pastiprina. Piemēram, baidoties par erekcijas samazināšanos, tā noteikti samazinās radot situācijas impotenci. Bet bailes no ātras sēklas noplūdes neapšaubāmi padara sēklas noplūdi vēl ātrāku.
Laika gaitā, stresam ieņemot pēdējo stadiju, jeb izsīkuma stadiju, organisms vairs ar šo radušos stresu necīnās, satraukums un bailes mazinās, bet traucējums kļūst pastāvīgs. Šādos gadījumos traucējumu novēršana padodas grūti!
Kā pārvarēt stresu?
Lai gūtu panākumus seksuālo traucējumu ārstēšanā, pirmais nosacījums ir stresa un baiļu sajūtas pārvarēšana. Pats galvenais ir jāmācās atslābināties. Tas nenozīmē, ka cilvēkam (neatkarīgi sieviete vai vīrietis), kas cieš no kāda seksuāla rakstura traucējuma (ejakulācijas traucējumi, erekcijas traucējumi, orgasma trūkums, vaginisma utt) nav jābūt visu laiku atslābinātam, bet viņam jāmāk atslābināties konkrētajā situācijā. Stresa mazināšanai izmanto speciālus elpošanas un dažādas muskuļu atslābināšanas vingrinājumus (sekseteraija). Lai to apgūtu un varētu pielietot konkrētā situācijā, ir nepieciešami treniņi un laiks.
Ļoti bieži, cilvēkam vēršoties pie ārsta pēc palīdzības, viņam saka “cenšaties par to nedomāt un neuztraukties…” , bet kā var nedomāt – to ir viegli pateikt, bet nedomāt nav iespējams! Tāpēc ir nepieciešams veltīt pietiekoši ilgu laiku, lai iemācītos un stresu izraisošā situācijā patiešām varētu atslābināties.
Tikai pēc tam, kad ir apgūts šis pirmais solis, var virzīties tālāk, bet bieži pilnīgi ar to pietiek, jo radušās problēmas pašas no sevis izzūd.
