Upenes ieņem otro vietu aiz mežrozītēm, C vitamīna daudzumā. Tā satur vitamīnus B1, PP, karotīnu, kāliju, dzelzi, citronskābi, ābolskābi un citas organiskās skābes, pektīnu, miecvielas, cukuru (līdz 16 %).
1. Saaukstēšanās, klepus gadījumā, kā sviedrēšanas un pretiekaisuma līdzeklis:
1 ēdamkaroti ogu pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ietīt, lai pastāv, 1-2 stundas. Izkāš. Dzert 1-2 glāzes 3-4 reizes dienā. vai : jaunos upeņu zarus, smalki sakapāt un vārīt 7-10 minūtes ūdenī. Dzert kā tēju.
2. Urīnceļu aizkaļķošanas, cistīta, pielonefrīta gadījumā:
5-6 ēdamkarotes sasmalcinātu lapu pārlej ar 1 litru verdoša ūdens un turēt siltumā vismaz 1 stundu. Dzer pa 1 glāzei 5-6 reizes dienā, varat pievienot cukuru vai medu.
3.Pie sāpēm locītavās:
1 ēdamkaroti sasmalcinātu lapu pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ietin, lai pastāv, 2 stundas, izkāš. Dzer 1/ 2 glāzei 4-5 reizes dienā.
4.Kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlu gadījumā:
Svaigu upeņu sulu lieto kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, tas samazināta skābumu kuņģī, uzlabo vielmaiņu, ārstē aknu slimības.
5.Aterosklerozes gadījumā:
Upeņu ogas, saberztas ar cukuru, proporcijā 1:2, izmanto, lai novērstu aterosklerozi, samazinātu asinsspiedienu. Kopā ar ūdeni lieto 1-3 ēdamkarotes dienā (ne vairāk!).
