Nākošnedēļ man paliks jau 27 gadi, un pēdējās manas patiesi nopietnās un noturīgās attiecības man beidzās tad, kad man bija 23 gadi. Viss pareizi: 4 gadi ar visdažādākajiem randiņiem, kādus jūs vien varat iedomāties.
Līdz pat nesenam laikam man bija visādi randiņu piedāvājumi. Es satikos ar savedējiem, gāju uz speed-dating, grupveida randiņiem, randiņiem pēc interesēm un tā tālāk. Nosauciet, kādu randiņa veidu vien vēlaties, un es noteikti esmu to jau izmēģinājusi.
Neesmu veikusi precīzu aprēķinu, bet pēdējo 4 gadu laikā man ir bijuši vismaz 100 pirmie randiņi, ja ne pat vairāk. Tie man neko daudz nenozīmē, turklāt pēc tāda daudzuma tie visi man galvā ir sajaukušies. Daži izveidojās par attiecībām mēneša-divu mēnešu garumā, bet nevienas nekļuva par nopietnām.
Jā, ar randiņiem man varbūt neveicās, bet es daudz ko iemācījos un daudz ko sapratu par sevi, par vīriešiem, par to, ko es vēlos, par romantiku (tās trūkumu), un par to, kas es vēlos būt nākotnē. Lūk, 9 atziņas, kuras man snieguši 100 pirmie randiņi:
1. Pilnīgi visi mēs vēlamies mīlestību. Viegli pateikt, ka vīrieši grib tikai seksu. Viegli viņus nosaukt par mērgļiem, kuri krīt uz pirmo, ceļā pagadījušos skaistuli, neieskatoties dvēselē. Patiesībā, arī puiši žēlojas par sliktiem randiņiem un neatbildētu mīlestību tikpat bieži, kā mēs.
2. Nedrīkst ticēt katram puiša vārdam pirmajā randiņā. Un nevis tāpēc, ka viņš var izrādīties melis. Vienkārši viņi ļoti bieži runā par nākotni,turklāt ar 100% -īgu garantiju, it kā mēs jau satiktos. Viņš var pateikt, ka pēc pāris mēnešiem viņa draugam ir kāzas un būtu forši, ja tu nāktu līdzi. Cits var pateikt, ka jūsu dzimtās pilsētas atrodas tik tuvu, ka varat kopā braukt uz turieni brīvdienās.
Vīrieši sapņo par nākotni tieši tāpat, kā mēs, un dažreiz viņi par to runā skaļi jau pirmajā randiņā. Bet visi šie plāni nav nekā vērti, ja nav attiecību turpinājuma, tāpēc nevajag visam uzreiz ticēt.
3. Nav nekādu “pirmā randiņa noteikumu”. Izņemot vienu: liec mierā savu telefonu. Kaut arī man ir bijuši tik daudz randiņi, es nekur neesmu lasījusi rakstus par to, kad un cik daudz īsziņas drīkst viņam rakstīt pēc pirmā randiņa. Pacietību un tikai pacietību, ja vēlies ieraudzīt, vai sekos turpinājums.
Protams, visas attiecības ir dažādas, bet, godīgi sakot, ja vīrietis ir ieinteresēts, tad viņš pirmais piezvanīs vai uzrakstīs. Jā, man ir bijušas attiecības, kad es pirmā rakstīju un zvanīju. Bet es jutoes daudz mierīgāk, kad man nevajadzēja pārlasīt savas nosūtītās īsziņas, lai pārliecinātos, ka tā ir piegādāta, un vai neesmu pārāk pārcentusies ar tām.
4. Nepārdzīvo būt “pārāk” jebkurā lietā. Pārāk ātri? Pārāk romantiski? Pārāk kaislīgi? Lai kā arī nebūtu, lai ir, kā ir. Ja tev patiešām nepatīk vieta, uz kuru viņš tevi ir uzaicinājis, tad nebaidies būt “pārāk nelaipna” un pasaki, kur tev patīk labāk.
Es nekad nebaidījos strīdēties. Un, ziniet ko? Mana saziņa bija aizraujošāka. Mani randiņi pagāja labāk. Es esmu par sevi vairāk pārliecināta, attiecības bija labākas, jo es biju tāda, kāda esmu.
5. Pat, ja tu viņā neiemīlējies viņā pirmajā reizē, dod viņam otru iespēju. Es domāju, ja es uzreiz nesajutu neko īpašu, tad otrais randiņš ir vien lieka laika tērēšana. Vīrieši arī ir cilvēku. Un viņš uzreiz var neatvērties. Ja pirmais randiņš ir pagājis labi, un tu nevari izlemt par otro, tad labāk piekrīti. Ja ir šaubas, labāk pēc tam nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto.
6. Tev nav obligāti jāatbild uz jūtām. Kas mani visvairāk piesaistīja vīrietī? Viņa interese par mani. Tikai ar laiku es sapratu, ka viņa interese nenozīmē, ka man viņš ir interesants. Bet tas man netraucēja iet uz randiņiem un baudīt komplimentus, kā arī viņa iekāres pilnās, kvēlojošās acis.
7. Netiecies ar vīrieti tikai aiz bailēm palikt vienai. Jā, es arī baidos, ka pēc pāris gadiem man joprojām nebūs ne ģimene, ne bērni. Bet man tomēr ir lielāka ticība sirdij, nevis bailēm. Es ticu, ka labāk ir būt vienai, nekā sliktās vai vienkārši normālās attiecībās vai laulībā. Es nevēlos visu dzīvi būt viena un es tāda nebūšu. Bet man nav jātiekas ar vīrieti tikai aiz bailēm palikt vienai. Tā tu nevari pilnībā izbaudīt randiņu. Labāk nebaidies, bet gan ceri.
8. Nekad nepadodies mīlestības meklējumu priekšā un nekad nesēdi mājās vienkārši tāpēc, ka tam visam jau esi gājusi cauri. Diez vai mana īstā mīlestība pati pieklauvēs pie durvīm. Tāpēc es dodos pastaigās ar draugiem, eju uz kafejnīcām vai uz jogas nodarbībām. Tā es pārliecinos, ka daru vismaz kaut ko, lai paspertu solīti pretī savai mīlestībai. Es nesēžu rokas klēpī salikusi, aiz aizslēgtām durvīm. Es neveicu arī aktīvu meklēšanu, bet esmu atvērta visam, kas notiks tālāk.
9. Galvenais randiņu noslēpums? Dzīvo savu dzīvi. Es bieži zvanu savai mammai ar asarām acīs, izmisumā atrast savu mīlestību. Es skatos, kā mani draugi satiekas, apprecas un audzina bērnus. Un ko gan es daru nepareizi?
Patiesībā jau es pilnīgi neko nevaru darīt, lai tuvinātu VIŅA parādīšanos. Bet es varu padarīt randiņu vēl jautrāku – vienkārši jābūt pacietīgai, jābūt tādai, kāda esi un jādzīvo sava dzīve, izbaudot visu. Darīt to, kas dara mani laimīgu, tikties ar interesantiem cilvēkiem, uzzināt jauno, ceļot.
100 pirmie randiņi – tas ir daudz, bet bez tiem puišiem, ar kuriem nekas nesanāca, kuriem es neiepatikos, kurš negribēja neko nopietnu, kurš vienkārši mēģināja ar mani pārgulēt, kurš tā arī man neatzvanīja – es nebūtu tāda, kāda esmu tagad.
Es esmu viņiem pateicīga, jo viņi mani tuvināja manam pēdējam pirmajam randiņam ar to, kurš ir visu manu pūliņu vērts.
avots: soulpost.ru
