Viena liela dejotāja cieņa pret citu lielu dejotāju, kuru ideāli papildina sirreālā un avangardiskā vide, tā par monoizrādi „Vēstule cilvēkam”, kuru īpaši izcilajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam veidojis avangarda klasiķis Roberts Vilsons, raksta pasaules mediji.
„Cik lieliski – izmantot izcilu XX gs. otrās puses baletdejotāju, lai atainotu izcilu XX gs. pirmās puses dejotāju,” žurnālā „The New Yorker” raksta Džoanna Akocella.
Pēc slavenā baletdejotāja Vāclava Ņižinska dienasgrāmatas motīviem tapušo monoizrādi būs iespējams noskatīties Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7.augustam, atgādina viesizrāžu organizētājs Andrejs Žagars.
„Manuprāt, monoizrāde „Vēstule cilvēkam” ir perfekts trīs talantīgu personību atspulgs. Barišņikovs un Vilsons ar savu darbu tik ļoti veiksmīgi papildina viens otru, ka skatītājiem paveras teju fizisks Ņižinska dvēseles bezdibenis,” atzīst Žagars.
Lai atainotu Ņižinska ārprātu nav nepieciešams izcils klasiskais virtuozs. Ir nepieciešams aktieris – dejotājs ar ārkārtēju smalkumu – tieši tāds kā Barišņikovs savos vairāk nekā sešdesmit gados, uzsver Akocella.
„Vilsona minimālistiskais, vizuālais teātris, šķiet, ir ideāla forma jukuša cilvēka impulsīvai grēksūdzei. Katru monologu papilda sava aina – anonīmas frontes fotogrāfijas, Sanktmoricas kalni, gaismas pielieta celle, kartona ēnas – dubultnieki. Mihails Barišņikovs ir tikai daļa no kopainas, viņam pat nav sejas – baltais grims izslēdz jebkuras dzīvas emocijas. Daļu no tām dejotājs izrunā ar ķermeni, brīžam stūrainu un ievainojamu, kam ir maza bērna plastika, brīžam atbrīvotu, ar dejojošām izteiksmīgām plaukstām,” recenzijā pēc jūlijā sākumā notikušajām izrādēm Monako secina Krievijas laikraksts „Komersant”.
Savukārt itāļu žurnāliste Anna Batista uzsver dejotāja spēju apvienot tekstus ar kustībām sirreālā vidē, kurā katrs elements – gaismas, kostīmi, mūzika un vārdi – ir vitāli svarīgs. Tam piekrīt arī Milānā dzīvojošais aktieris un rakstnieks Grehems Spaisers.
„Režisoram raksturīgais perfekcionisms, kas atklājas dekorācijās, projekcijās un, protams, gaismas spēlēs, ir saskaņots ar Barišņikova detalizēto un precīzo darbu ar savu ķermeni. Tuvplānā var pilnībā novērtēt visas smalkās detaļas: perfekti piegriezto fraku, rūpīgi uzklāto, Petruškam līdzīgo melnbalto grimu, kustības un gaismas nianses,” atzīst Spaisers.
„Monaco Reporter” atklāj, ka Roberts Vilsons ir pārnesis darbību uz 1945.gadu Budapeštā, Otrā pasaules kara nogali, kad beigām tuvojas vēl viena liela drāma. „Taču Ņižinskim laiks ir apstājies, viņš ir viens ar saviem dēmoniem, īpaši ar Djagiļevu, kas viņu pacēla uz baleta pasaules pjedestāla,” rakstīts recenzijā.
Draudīgu impresārija Sergeja Djagiļeva klātesamību izrādē min arī žurnāls „The New Yorker”. Tā atklājas ar vēstulēm, kuras nekad nav nosūtītas. Viskaislīgākā no tām ir nodēvēta par „Vēstuli cilvēkam”. Tā ir domāta Djagiļevam, kuru Ņižinskis nekad nesauks vārdā, kaut arī rūgti apsūdzēs, raksta Akocella.
„Barišņikovs nav cietējs un nav arī traks, uz skatuves viņu vada sauss aprēķins,” secina „Komersant” apskatniece Marija Sideļņikova.
Pēc Ņižinska dienasgrāmatas motīviem tapušo monoizrādi „Vēstule cilvēkam”, kuru īpaši izcilajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam veidojis avangarda klasiķis Roberts Vilsons, būs iespējams noskatīties Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7.augustam.
Biļetes uz monoizrādi „Vēstule cilvēkam” Rīgā vēl ir nopērkamas „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās un tiešsaistē, to cena sākot no 70 eiro.
„Vēstule cilvēkam” viesizrādes organizē „Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” sadarbībā ar Aleksandru Šenkmanu un kompāniju „Riga Art Festival”. Tālrunis uzziņām un VIP rezervācijai 27799977.
Viesizrāžu ģenerālsponsors: „Baltic International Bank”. Atbalsta: „Hotel Bergs”.
„Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.
