Reiz izlasīju, ka mīlestība starp vīrieti un sievieti rodas uzreiz un vienlaicīgi. Un es tam piekrītu. Viss, kas nenotiek sinhroni – tas var būt daudz kas, bet no tā diez vai izaugs mīlestība.
Jūs varat iebilst, ka zināt daudzus pārus, kuros sākumā viņa stipri, stipri mīlēja un “apprecināja” ar sevi, bet vēlāk vīrietis, pēc vairākiem gadiem, kaut kā pieķērās un sāka mīlēt sievu. Vai arī vīrietis gadiem mīlējis sievieti bez atbildes, un tad viņa kādā brīdī pēkšņi nobrieda un iemīlējās vīrietī. Atļaujiet nenoticēt. Drīzāk, es tiecos domāt, ka otrai pusei šādās situācijās parādījās kāds otršķirīgs, iespējams, neapzināts labums kā ērtums, komforts, pārliecība par nākotni, atbrīvošanās no bailēm palikt vienam un tamlīdzīgi.
Ķīmija, fluīdi, iemīlēšanās – tie rodas uzreiz, kad satiekas divi cilvēki, kas ir spējīgi veidot pāri. Nav teikts, ka viņiem pietiks pacietības, izturības un saprašanas attīstīt attiecības līdz mīlestībai, bet Dievs viņiem noteikti ir sagādājis šādu iespēju. Notiek pēkšņa, momentāla saķere. Abi jūt, abi saprot, abi ir ieinteresēti.
Ja jums pēc pirmajiem randiņiem parādās tādas blēņas kā “apsolīja-nepiezvanīja”, “teica, bet neatbrauca”, “ziņu ir saņēmis, bet neatbild”, “mēnesi domāja par attiecībām”, var būt arī “saspringts brīdis darbā, nav laika attiecībām ”, “aizgāju ar draugiem uz volejbolu, pārcelsim tikšanos” un tamlīdzīgi, nelolojiet izlūzijas. Tās tiešām ir blēņas. ( Bet ziniet, ka galvā man ir daudz nepieklājīgāks vārds..) “Saķere” starp jums nav notikusi. No šī brīža jūs sāksiet smagi un saspringti veidot attiecības, turklāt ar kādu, kam neesat īpaši vajadzīga.
Kad cilvēki jūt šo ķīmiju, viņi abi cenšas saudzēt otra jūtas. Otrs negaidīti nepazudīs, tāpēc, ka jūt, cik jums būs sāpīgi. Otrs neatstās bez atbildes jūsu uzmanības apliecinājumus, jo sargā jūsu attiecības un jūsu noskaņojumu. Otrs neuzstās uz brīvajām attiecībām (lasi – brīvo seksu) vienkārši tāpēc, ka nespēj domāt ne par vienu citu, izņemot jūs. Otrs domās vienmēr būs ar jums, un jūs to jutīsiet. Jūs neuztrauksieties par to, vai starp jums ir saikne, tāpēc, ka pastāvīgi saņemsiet apstiprinājumu jūtām un emocijām, kas saistītas ar jums. Otrs būs pret jums patiess un atklāts, un arī jūs vēlēsieties tāds būt.
Ziniet, man šķiet, ka mēs nonākam pie visādām blēņām tikai viena iemesla dēļ: mums nav pacietības gaidīt To Īsto cilvēku. Ja jaunībā mēs vēl nesaprotam sevi un nesaprotam, kas mums ir vajadzīgs, tāpēc laimes vietā gūstam pieredzi, tad nobriedušā vecumā gan ar pacietību, gan brīvību, gan iekšējo laimi ir jau daudz labāk.
Jūs varbūt jautāsiet, ko darīt ar tiem, kas nesagaidīja, kas gan četrdesmit, gan piecdesmit, gan sešdesmit gados palikuši vieni? Atbildēšu: te var būt dažādi gadījumi. Kāds ir kopā ar to, ar kuru nevajadzētu, un ir izslēdzis sev citus variantus. Kāds nolēmis, ka viņam pietiek, un lieliski iekārtojis sev dzīvi vientulībā. Kāds uzskata, ka “visi vīrieši (sievietes)…”, un pārstājis redzēt cilvēkus tādus, kādi tie ir. Tādā veidā šie cilvēki paši sev uzlikuši “bezlaulības vainagu”.
Bet ir arī citi cilvēki, kas priecājas par dzīvi jebkurā vecumā, novērtē katru mirkli un katru sajūtu, mīl pasauli un cilvēkus, mīl sevi un tic, ka no septiņiem miljardiem cilvēku uz zemes kaut kur dzīvo tas, kura tēls saskanēs ar priekšstatu paša galvā. Kāds prot ieklausīties sevī, mācās svešvalodu pēc neizskaidrojama instinkta, bet pēc tam atrod laimi citā zemē. Kāds raksta rakstus, kas kā vīruss izplatās internetā, un tādā veidā viņu atrod viņa cilvēks. Kāds nodarbojas ar zinātnisko darbību un kādā konferencē satiek savu likteni. Katram ir sava recepte.
Pats galvenais – noticiet, ka Tas Īstais cilvēks ir pelnījis, lai viņu gaida. Nē, tā nē. Viņš ir pelnījis, lai jūs dzīvotu un ticētu.
