Tā dēvētā dzeramnaudas kultūra ir viens no jautājumiem, kas nereti mēdz nomocīt ceļotāju prātus. Ja vēlamā “tējas naudas” apjoma kalkulēšana Latvijas iedzīvotājiem vietējos restorānos, bāros, klubos un citur parasti problēmas nesagādā, var pārņemt apjukums, piemēram, vakariņojot kādā ārzemju ēstuvē.
Taču kuras ir tās pasaules valstis, kur dzeramnaudas atstāšana neietilpst nerakstītajos etiķetes likumos?
Japāna
Dzeramnaudu kultūra Japānā ir neierasta. Ja tā tomēr tiek atstāta, saņēmējs var justies apjucis, kādēļ viņam iedots vairāk naudas nekā nepieciešams. Turklāt dzeramnaudas atstāšana var būt pat apkaunojoša pakalpojuma sniedzējam, lai gan japāņi to nekad necentīsies izrādīt. Tomēr, neskatoties uz to, pēdējā laikā ekskluzīvos vai rietumu stila viesnīcu restorānos tiek ieviestas papildus nodevas par dažādiem pakalpojumiem.
Dienvidkoreja
Dzeramnaudu atstāšana arī Dienvidkorejā nav ierasta. Tomēr daži tūkstoši vonu, kas pielīdzināmi pāris ASV dolāriem, priecēs ikvienu šveicaru vai viesmīli.
Indija
Indieši parasti negaida dzeramnaudas, tomēr šāds žests tiek augstu novērtēts. Ja apkalpojošajā sfērā strādājošam indietim jautāsiet, cik daudz dzeramnaudas būtu jāatstāj, viņš pieklājīgi atbildēs, ka papildu maksa par pakalpojumu nav nepieciešama, piebilstot, ka atklāti norādīt dzeramnaudas apjomu būtu nekulturāli.
Brazīlija
Arī brazīlieši negaida, ka klients atstās dzeramnaudu, tomēr ir pateicīgi, ja to saņem. Ja runa ir par taksometru pakalpojumiem, summas noapaļošana uz augšu līdz veselam reālam ir visai ierasta vietējo iedzīvotāju vidū.
