Internets mūsdienās ir tikpat pierasta lieta kā elektrība, centrālā apkure, sabiedriskais transports. Tomēr, jo pierastāka lieta, jo mazāk uzmanības un vērības tai tiek pievērsts. Neapdomāta rīcība internetā var novest pie diezgan nepatīkamām sekām.
- Neliec soctīklos savu adresi. Tas pats attiecas arī uz telefona numuru, bankas kartes informāciju un citu personīgo informāciju.
- Sargies no interneta krāpniekiem. Vēl nesen internetu pāršalca ziņa, ka kārtējo reizi internetā bankas vārdā uzdarbojas krāpnieki, kas izvilina bankas datus un citu sensitīvo informāciju. Pirms reaģē uz aizdomīgām ziņām it kā no bankas, sazinies ar pašu banku un noskaidro, vai tā ir taisnība (vislabāk, piezvanot un noskaidrojot visu telefoniski). Ja bankas darbinieks atbild, ka nē, tad informē, ka esi saņēmusi vēstuli no krāpniekiem.
Epasta drošībai :
- never vaļā epastus, kas pienākuši kā aicinājumi iepirkties. Visbiežāk tā vienkārši ir reklāma. Taču jāuzmanās no visiem gadījumiem, kad piedāvā atvērt pievienoto failu. Tas jau ir vīruss, kas var nopietni sabojāt datoru. Vīrusu veidi ir tūkstošiem, un aiz katra atrodas kāds programmētājs, kas dažādu iemeslu dēļ šo vīrusu palaiž apritē;
- kritiski izvērtē arī sūtījumus no pazīstamiem cilvēkiem ar jocīgiem nosaukumiem. Piemēram, “nesen jūsu kontā ienākusies nauda” vai arī “Anita gaida jūsu atbildi”. Labāk lieku reizi neuzticēties pasta sūtījumam un pārjautāt draugam, nekā savā datorā ielaist kādu reti riebīgu vīrusu, no kura vaļā var tikt tikai ar speciālista palīdzību;
- never vaļā spama/mēstuļu vēstules. Tiesa, šo epasta mapi laiku pa laikam ir vērts apskatīt, jo tur mēdz nomaldīties arī svarīgi epasti.
- izveido vairākas epasta adreses. Vienu darbam, vienu privātajām vajadzībām. Šādi ne tikai parūpēsies par epasta drošību, bet arī izvairīsies no starpgadījumiem, kad uz kādu ziņu esi atbildējusi nepareizi, steigā un aizņemtībā sajaucot adresātus.
Kā sevi pasargāt internetā?
- Nesērfo uz dullo. T.i. never vaļā visas lapas pēc kārtas. Tā iespējams saķert dažādus datorvīrusus, starp kuriem slavenākais ir “policistu vīruss”, kas uzreiz bloķē datoru un, lai to atbloķētu, ir jāmaksā prāva naudas summa vīrusa “saimniekam”.
- Antivīruss. Tā ir programma, kas skenē un pārbauda visu, kas notiek datorā, un ķer vīrusus. Tiesa, nav tāda antivīrusa, kas spētu atpazīt VISUS vīrusus, tāpēc noderīgi ir datorā glabāt 2 dažādas antivīrusu programmas. Svarīgi ir, lai visa datora programmatūra būtu licenzēta un legāla, kas regulāri tiek automātiski atjaunināta.
- Piesardzība porno-saitos. Protams, neviens to neafišē, tomēr lielākā daļa cilvēku apmeklē pieaugušo lapas. Lai arī noskaņojums tajā brīdī ir nemierīgs un domas kaut kur lidinās, der atcerēties par īpašu piesardzību, jo šajās lapās ir 3x lielāka iespēja saķert datorvīrusu kā citur.
- Domā, pirms spied uz Facebook testa. “Kas ir tavi labākie draugi?”, “Kurai slavenībai esi līdzīgs?”, “Kas tu biji iepriekšējā dzīvē?” un citi šāda veida testi ir viens no popularitāti nesen ieguvušajiem datorvīrusiem. Tas liek tev autorizēties ar savu Facebook profilu, paņem tavu informāciju, tu nelasot atļauj aplikācijai publicēt ierakstus tavā vārdā, un esi sveicināts, datorvīrus, par kuru tavi Facebook kontakti nav sajūsmā. Un tev arī nevajadzētu priecāties.
Bērnu neuzmanība internetā, kas ietekmē arī tavu drošību:
- neļauj bērnam publicēt dzīvesvietas adresi un telefona numuru;
- privātajai dzīvei jāpaliek privātai. Ziņa “Jā! Atvaļinājums ar ģimeni beidzot ir klāt! Būšu atpakaļ pēc nedēļas!” ir nepieļaujams, jo ir ļoti daudz dzīvokļu zagļu, kas sociālajos tīklos medī tieši šāda veida ziņas. Ja vēl ziņas autors ir iečekojies mājās, tad tas ir saldais ēdiens ar putukrējumu un ķirsīti dzīvokļa zagļiem;
- iemāci nevērt vaļā jocīgus epastus, bet saukt vecākus, lai kopā rīkotos, jo šie epasti nereti pārnēsā vīrusus;
- foto trūcīgā apģērbā nekādā gadījumā nedrīkst publicēt. Bērni šādi var nonākt pedofilu rokās. Bet ne bērni un pusaudži ir vienīgie, kas to dara. Arī jaunas sievietes ar šo aizraujas. Un tā rodas jauni un jauni raksti internetā – pazudusi meitene, pazudis puisis, izgāja pastaigāties, bet neatgriezās.
- ir pieejamas “mammu” programmas, kuras var uzstādīt, lai neveras vaļā lapas ar atsevišķiem atslēgas vārdiem, piemēram “sex”, “fuck”, “porno” utt. Vispār labāk ir, ja jaunās atvases visas šīs pieaugušo lietas uzzina no vecākiem nevis interneta.
Ievēro šos ieteikumus un pasargāsi sevi un savus tuvos no lielas daļas nepatikšanu, kas sastopamas interneta vidē.
Avots: lady.mail.ru
Nezinu gan vai divi antivīrusi var būt uz viena datora …….
Padoms par diviem antivīrusiem vienkārši kolosāls! Tik sievišķīgi!