Veģetatīvajai distonijai raksturīgās panikas lēkmes ir satraucoša pieredze, ko neviens nevēlas piedzīvot atkārtoti. Veselības centra Vivendi psihiatre Marina Veģere piedāvā paņēmienus un ieteikumus, kā panikas lēkmi var mazināt vai novērst pavisam. Tomēr, ja lēkmes atkārtojas pārāk bieži, traucē dzīves kvalitātei un sašaurina ikdienas drošības loku, nepieciešams meklēt speciālista palīdzību.
Nomirt nevar!
“Panikas lēkmes ir īslaicīgs trauksmes stāvoklis, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Pavadošie simptomi parasti ir izteikta baiļu sajūta ar visiem no tā izrietošajiem veģetatīvās nervu sistēmas aktivizācijas simptomiem – paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu, paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsklauvēm, gaisa trūkumu, sliktu dūšu,” stāsta psihiatre Marina Veģere. “Viena no mokošākajām sajūtām panikas lēkmes brīdī ir doma, ka izdarīs kaut ko neadekvātu, sajuks prātā vai nomirs. Tomēr no tā nomirt nevar, kaut gan lēkmes laikā tam grūti noticēt.
Panika naktī
“Nereti panikas lēkmes uznāk nakts laikā. Cilvēks pamostas ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprot, kas ar viņu notiek. Šī ir īpaši nepatīkama pieredze, jo bailēm tobrīd nav skaidra pamatojuma. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā vai konfliktsituācija mājās, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem rada saspringumu, un naktī smadzenes pārstrādā dienas laikā iegūto informāciju.
Katram ir individuāla tolerance pret stresa faktoriem. Pārslodzes gadījumā nervu sistēma kļūst nestabilāka, un jūtīgākiem cilvēkiem tas var veicināt panikas lēkmes.
Atkārtotas lēkmes var rasties, pastiprināti ieklausoties ķermeņa sajūtās, koncentrējoties uz dažādiem simptomiem. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis,” panikas lēkmju apburto loku raksturo psihiatre.
Atsevišķiem pacientiem panikas lēkme ir reizi nedēļā, citiem – pat vairākas reizes dienā. Viņi paši atzīst, ka ikdienā piedzīvo mazās un lielās lēkmes. Par mazām visbiežāk dēvē tās, kad rodas uztraukums, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, sareibst galva, bet trauksmes līmenis nesasniedz nekontrolētu baiļu sajūtu.
Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla, tomēr ir vairāki faktori, kas tās veicina.
Pārslogoti jaunieši
Panikas lēkmes biežāk novēroju jauniešiem, kas cītīgi mācās vidusskolā, pēc tam uzsāk studijas universitātē, papildus strādā, lai samaksātu par mācībām. Stresu pastiprina konflikti ģimenē, attiecībās, kā arī pasākumi, kas traucē līdzsvarotam miega režīmam, – nakts darbs, ballītes.
Emocionālu intelektuāļu kaite
“Nevarētu apgalvot, ka panikas lēkmes ir tikai mūsdienu problēma, jo šādi traucējumi aprakstīti jau sen. Tomēr aizvien vairāk cilvēku piedzīvo panikas lēkmes, it īpaši attīstītajās valstīs. Tie, kuriem jācīnās par to, lai izdzīvotu, apmierinātu primārās vajadzības, panikas lēkmes tik bieži nepiedzīvo,” apgalvo psihiatre. “Valstīs ar augstāku labklājības līmeni cilvēku pamatvajadzības lielākoties ir apmierinātas. Tad sabiedrība pievēršas savas inteliģences izkopšanai un izglītībai.”
Vīrieši nereti piedzīvo panikas lēkmi, braucot ar automašīnu. Pēkšņi rodas sāpes sirds apvidū. Cilvēks sāk justies nedrošs, domā – vai tas varētu būt infarkts? Ja zaudēšu samaņu, iebraukšu stabā. Trauksme pieaug, un jāstājas ceļa malā, lai patiešām neizraisītu avāriju.
Svarīgas partnerattiecības
“Par savu ķermeni jārūpējas, jāmeklē labsajūta. Svarīgs faktors ir arī regulāra seksuālā dzīve ar pastāvīgu partneri, tāpēc tas ir viens no jautājumiem, ko apspriežu ar pacientiem. Sievietes saka – viņu dzīvē viss ir kārtībā, traucē tikai panikas lēkmes. Beigās izrādās, ka viņas ir vientuļās mātes ar diviem bērniem un pilnu darba slodzi. Tā ir pārslodze, nevis normāla dzīve. Panikas lēkmes reti kad piemeklē sievieti, kurai ir atbalstošas, drošības pilnas partnerattiecības,” uzskata Marina Veģere.
Sarūk drošības loks
“Cilvēks, kurš iepriekš piedzīvojis panikas lēkmi, baidās, ka tā piemeklēs vēlreiz. Pēc piedzīvotā jebkura sirdsdarbības paātrināšanās var izraisīt atkārtotu lēkmi. Nevar saprast, par ko jāuztraucas, no kā jābaidās. Var rasties bailes par veselību – varbūt esmu ļoti slims?
Nereti cilvēks sāk izvairīties no iedomātajiem riska faktoriem savas drošības saglabāšanai. Ja panikas lēkme iepriekš bijusi sabiedriskajā transportā, to vairs neizmanto. Ja lēkme piemeklējusi darbā, var sākt izvairīties no darba vides.
Ar laiku riska faktoru loks paplašinās. Dažkārt cilvēks nonāk absolūtā strupceļā, baidās pat iziet no mājas. Smagākos gadījumos pastāvīgi domā par to, kad atkal būs nākamā lēkme,” situāciju raksturo psihiatre.
Pirmā palīdzība – elpot ar vēderu!
Iesaku panikas lēkmes laikā veikt elpošanas vingrojumus – tā saukto diafragmālo elpošanu, kas stimulē klejotājnervu jeb nervus vagus. Daži elpošanas vingrojumus uzskata par neefektīviem, jo bieži neizdodas tos pareizi izpildīt. Tomēr diafragmālās elpošanas efektivitāte ir pierādīta. Tā palēnina sirdsdarbību un samazina trauksmi,” apgalvo psihiatre.
“Kognitīvi biheiviorālajā terapijā to iesaka praktizēt miera stāvoklī arī tad, kad lēkmju nav. Visas sievietes fizioloģiski elpo ar krūtīm, un viņām grūtāk iemācīties elpot ar vēderu. Lai tas izdotos, elpojot uz vēdera jānoliek roka un jājūt, kā cilājas vēdera priekšējā siena, izelpai jābūt garākai par ieelpu.”
Fiziskās aktivitātes
“Dažkārt pacientiem paralēli iesaku vērsties pie fizioterapeita. Palīdzību meklē jaunieši, kuri agrāk aktīvi sportojuši, bet ikdienā ar to vairs nenodarbojas. Ja organisms nav trenēts, fiziskas slodzes laikā paātrinās sirdsdarbība, kas var sekundāri radīt trauksmi, nemieru un, spriedzei pieaugot, izraisīt panikas lēkmi,” brīdina Marina Veģere. “Trenētu sportistu pulss parasti ir zems. Jo trenētāks organisms, jo grūtāk sasniegt izteikti paātrinātu sirdsdarbību. Līdz ar to retāk piemeklē sirdsklauves un panikas lēkmes. Pastaiga pa māju vai pāris minūšu gājiens līdz darbam nav pietiekama fiziskā slodze. Sirdi varam trenēt ar fizisko slodzi, kas ilgst vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā. Fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās dabiskie endorfīni, kas uzlabo garastāvokli, cilvēks jūtas enerģiskāks. Slodze mazina arī iekšējo saspringumu.”
Medikamenti drošībai
“Ja neizdodas nomierināties un tikt galā ar praktiskiem paņēmieniem, parasti lieto medikamentozo terapiju. Tā nepieciešama, lai pacientam veidotos pozitīva pieredze, sajūta, ka panikas lēkmi iespējams kontrolēt. Pretējā gadījumā apburtais loks un lēkmes turpinās. Medikamenti pat nav obligāti jālieto, bet tie ir drošības balsts. Citiem pietiek ar to, ka zāles vienmēr ir kabatā un tās var iedzert jebkurā brīdī,” stāsta speciāliste.
