Dienu pēc katrām brīvdienām vai bērnu dzimšanas dienas, es izjūtu ne vien pēcsvētku paģiras, bet arī vēlmi paņemt lielu miskastes maisu un sabāzt tajā visas vecās mantas, kas ir bērnu istabā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem atkal ir daudz jaunu mantu!
Jā, katram mums dzīvē ir kāds cilvēks (draugs vai rads), kurš parastā sestdienā atbrauc ciemos un līdzi paņem dāvanu. Atkal. Kārtējo rotaļlietu. Kamēr es cenšos sakārtot savu mājokli, lai diendienā būtu vieglāk atrast zeķes un higiēnas preces, tikmēr jūs jau atkal dāvināt manam bērnam jaunu rotaļlietu.
Kārumi, plastmasas lelles, mašīnas, klucīši, krāsainie zīmuļi, rokassprādzes – šīs lietas ir katrā manas mājas stūrī. Pat saldētavā. Tā ir problēma, ko es nespēju atrisināt, jo jaunu mantu uzrašanās nebeidzas.
Es zinu, ir jauki saņemt dāvanas. Es zinu, ka arī dāvināšana sniedz patīkamas izjūtas. Es zinu, ka bērni tajā brīdī ir ļoti priecīgi, bet tas nav uz ilgu laiku. Es esmu redzējusi, kā manu bērnu prieks pārvēršas par „Man šī manta ir apnikusi. Kas tālāk? Iedod man kaut ko citu” tik daudz reižu, ka es zinu- viņiem nevajag tik daudz mantu, lai viņi būtu laimīgi.
Mēs visi esam piedzīvojuši tos brīžus, kad bērnam sapērkam jaunas lietas, bet viņš izvēlas spēlēties ar burbuļplēvi, kas bija kastē. Es domāju, ka ir daudz jautrāk spridzināt burbuļus un staigāt apkārt ar kasti uz galvas, nekā spēlēties ar „mammu, es ļoti gribu šo…mantu. Nopirksi man?”.
Katru reizi, kad bērni tiek sveicināti ar „Skat, ko es tev šodien atnesu”, tas liek viņiem domāt, ka viņi ir pelnījuši saņemt dāvanu tikai tāpēc, ka stāv tavā priekšā.
Viņi iegūst arvien vairāk un vairāk, bez jebkāda iemesla. Par to, cik ļoti par daudz viņi tiek lutināti jubilejās, es vispār nerunāšu.
Man šķiet, ka, jo vairāk nevajadzīgu lietu mani bērni saņem, jo vairāk tiek iznīcināta tā īpašā dāvanu saņemšanas sajūta. Un katru reizi, kad viņi redz konkrētus cilvēkus, viņi domā, ko šoreiz viņi ir atnesuši – naudu? Konfektes? Balonus? Krāsojamo grāmatu? Viņi pat varētu sākt domāt, ka tu neesi foršs, ja neatnes dāvanu. Tā kā, nevajag sev rakt bedri. Dāvana no tevis viņiem ir tāda, ka tu rūpējies, izrādi interesi un pavadi ar viņiem laiku.
Es zinu, ka varbūt izklausos pēc nepateicīgas mātes, bet man tas ir jāpasaka: Lūdzu, beidziet maniem bērniem dāvināt tik daudz mantu.
Viņiem tas viss nav vajadzīgs. Viņi zina, ka jūs viņus mīlas. Es zinu, ka jūs viņus mīlat. Es par to mīlu jūs, un esmu ļoti pateicīga par to, ka esat viņu dzīvē. Ir daudz veidu, kā var izrādīt mīlestību, un mantu dāvināšanai nav obligāti jābūt vienam no tiem (vismaz ne pārāk bieži). Tikai tāpēc, ka viņi kaut ko grib, nenozīmē, ka viņiem tas ir obligāti jādabū. Dzīvē tā nenotiek. Nevajag viņus pieradināt pie kaut kā tāda. Mums tikai vajag jūsu uzmanību. Pietaupi savu naudu citiem mērķiem. Mums visa pietiek. Paldies par sapratni!
Avots: Scarymommy.com