Ikdienā mēs tik ļoti aizraujamies ar darbiem un savu privāto dzīvi, ka aizmirstam par cilvēkiem, kuri ilgu laiku mūsu dzīvē ieņēma svarīgāko lomu – tie ir mamma un tētis. Mēs vēlamies atgādināt par dažām frāzēm, kuras vismaz reizi mūžā saviem vecākiem būtu jāpasaka.
„Es katru dienu par jums iedomājos”. Pat tad, kad esmu ļoti aizņemta, darot svarīgus darbus. Es ne vienmēr piezvanu vai aizbraucu ciemos, bet es domāju.
„Es esmu pateicīga par visu, ko jūs manā labā esat darījuši”. Es ievēroju pat mazākās lietas un noteikti par tām neaizmirstu. Es novērtēju katru jūsu centienu man palīdzēt.
„Es jūs ļoti mīlu”. Varbūt es to nesaku visai bieži (vai vispār), bet tad, kad jūs neesat klāt, manā sirdī ir tukšums.
„Es zinu, ka manis dēļ daudz esat ziedojuši”. Un es pat nevaru iedomāties, cik grūti jums ir bijis. Bērnu audzināšana atņem daudz laika, ko varētu veltīt tikai sev.
„Jūsu dēļ es esmu kļuvusi par labāku cilvēku”. Jūs man iemācījāt gribasspēku un pārliecību par saviem spēkiem.
„Es ilgojos pēc jums”. Dažreiz it nemaz nav viegli. Gribas doties mājās, pie jums.
„Jūs vienmēr dzīvosiet manā sirdī”. Mēs visi zinām, ka šajā pasaulē nekas nav mūžīgs. Bet, neraugoties uz to, jūs vienmēr dzīvosiet manā sirdī.
Autors: Dieviete.lv
