Ir brīži, kuri ir piemēroti tam, lai kaut ko teiktu, un ir brīži, kuros labāk būtu paklusēt. Piedāvājam desmit dzīvses situācijas, kurās labāk būtu neko neteikt.
Kad tev nav nepieciešamo faktu. Ir tāds teiciens – tev nav tiesību uz savu viedokli. Tev ir tiesības uz pamatotu viedokli. Piekrīti vai, nē, tā jau ir tava izvēle. Taču noteikti nevajadzētu skaļi komentēt tēmas un notikumus, par kuriem tu neko nezini.
Tavi vārdi var ievainot. Ja tu dusmojies un ļoti vēlies cilvēku nepatiesi apvainot, labāk tā nedari. Savaldies un paklusē.
Tev šķiet, ka vēlāk pateikto nāksies nožēlot. Kad mēs kļūstam impulsīvi, pastāv liela iespēja, ka mēs sāpināsim gan citus, gan sevi. Vai izteiktie vārdi ir kauna vērti? Diez vai.
Kad tev ir jāklausās citos. Patiesība ir tāda, ka cilvēki reti spēj pilnībā nofokusēties un nokoncentrēties, lai uzklausītu kādu. Pamatā cilvēki nevēlas klausīties. Viņi vēlas, lai klausītos viņos. Iemācies to labot, jo tas palīdzēs tev uzlabot attiecības un paplašināt savu zināšanu loku.
Kad tev nav, ko teikt. Mēs visi zinām, cik neveikla var būt klusēšana, taču runāt „pa tukšo” arī nevajadzētu. Priekš kam kaut ko teikt, ja tev nav, ko teikt?
Kad tevi mēģina aizskart. Jā, var gadīties, ka tu kādam nepatīc „vienkārši tāpat”, par tevi var smieties utt. Ja tevi kāds mēģina aizskart, nevajag uz to atbildēt. Esi gudrāka.
Ja tevī mājo negatīvas emocijas. Tās var aizmiglot tavu veselo saprātu un novest pie nelabvēlīgām sekām. Protams, var ar cilvēkiem aprunāties, ja kaut kas nav kārtībā, bet aizrauties un pārspīlēt nevajadzētu.
Autors: Dieviete.lv
