Dzīve kā teātris – kādas lomas ikdienā cilvēki visbiežāk spēlē?

 

Mūsdienu pasaulē ir neiespējami dzīvot, nepakļaujoties noteiktiem sabiedrības noteikumiem. Visi cilvēku kaut kādā mērā spēlē kādu lomu, lai atbilstu cerībām un lai apmierinātu savas vajadzības. Lomas izvēle un uzvedība lielā mērā ir atkarīga no situācijas. Tomēr lielai daļai cilvēku ir viena mīļākā loma, pie kuras viņš pieturas.

Gādīgais vecāks

Vecāks ir cilvēks, kurš uzņemas atbildību par cita cilvēka dzīvi. Viņam patīk sniegt neprasītus padomus un burtiski „ielīst” citu problēmās. Paša vēlmes un vajadzības viņš nereti ignorē, jo citu vēlmes ir svarīgākas. Izrādīt rūpes un palīdzēt – tā ir Gādīgā Vecāka dzīves jēga. Ja viņa pūles tiek novērtētas, viņš ir neizsakāmi priecīgs un apmierināts.

Vēl Gādīgais Vecāks patiesi tic, ka zina, kā ir jādzīvo. Tāpēc viņš domā, ka viņam ir visas tiesības sniegt padomus, izteikt kritiku, notiesāt un apspriest cita cilvēka uzvedību. Viņš pret daudziem izturas kā pret bērniem.

Drosmīgais glābējs

Kaut kādā ziņā viņš ir līdzīgs Vecākam, taču viņa filozofija ir nedaudz atšķirīga. Glābējs ir cilvēks, kuram ir atbilde uz jebkuru jautājumu. Viņš ne tikai sniedz padomus un izbauda savu varu, bet viņš ir pārņemts ar varu un „žņaudz” ar to savu „upuri”. Jā, viņš uzspiež savu viedokli.

Glābējs tic, ka dara labu un tic saviem labajiem nodomiem. Viņš domā tā: „Viss, ko es daru, atnes citiem labumu. Tas nozīmē, ka esmu labs cilvēks”. Caur palīdzēšanu citiem, viņš paaugstina sev pašvērtējumu. Glābēja lom ir labākā, kurā viņš var gūt atzinību un pateicību.

Glābēja lielākās bailes ir vientulība. Viņam patīk dzīvot pasaulē, kurā viņš ir vajadzīgs un uzskata, ka cilvēki nespēj bez viņa izdzīvot. Apbrīnojami, bet līdzās Glābējam vienmēr ir cilvēki ar vezumu problēmu.

Naivais bērns

Tā ir ērta loma, kura ļauj cilvēkam būt neprognozējamam, impulsīvam, naivam, aizvainotam, mīļam un ar vajadzībām pēc rūpēm. Tādi cilvēki neprot uzņemties atbildību, gaida, ka apkārtējie cilvēki atrisinās viņu problēmas. Pats Bērns ir radis tikai sūdzēties un spītēties. Tomēr viņš ir spējīgs atzīt, ka viņam ir kaut kāda problēma un ka pats viņš nespēj to atrisināt. Citādi viņu sāks vajāt atbildība, kuru, kā zināms, Bērns nav spējīgs uzņemties.

Viņš ir pieradis manipulēt, izraisīt pret sevi žēlumu, atrast 101 atrunu uz jebkuriem argumentiem. Bērnam nereti ir vajadzīgs ne vien Vecāks, bet arī Glābējs, kurš drosmīgi uzņemsies atbildību par Bērna dzīvi un sāks risināt viņa problēmas.

Bērns dievina attaisnoties. Viņš uzskata, ka jebkuru viņa darbību viņam ir jāpaskaidro, citādi, kā cilvēks sapratīs viņa loģiku vai motīvus?

Aizvainotais upuris

Tā ir daļa iekšējā bērna, kura tikai ievainota. Upuris ir pieradis sūdzēties par savu dzīvi un likteni, meklēt pierādījumu tam, ka pasaule pret viņu ir netaisnīga. Upurim ir nepieciešams Glābējs un Vecāks, taču viņš sāk dusmīgi pretoties, ja rūpes kļūst pārlieku pamanāmas.

Upuris negrib justies pavisam bezpalīdzīgs kā Bērns. Drīzāk viņš uzskata, ka viņam vienkārši nav paveicies. Viņš domā, ka ir jābūt kādam, kam ir paveicies vairāk un kurš spēs nemanāmi un rūpīgi atrisināt viņa problēmas. Pretējā gadījumā Upuris sāks uzvesties agresīvi.

Mīļākā Upura spēle ir „Jā, bet…”. Tu piedāvā viņam risinājumu, bet viņš atbild: „Jā, bet tas nenostrādās, jo…”. Lai arī kā tu censtos, Upuris atradīs vismaz vienu iemeslu, kāpēc nemainīties un neuzņemties atbildību. Visa viņa uzvedība un darbības noved pie tā, ka viņa problēmas ir jārisina citiem. Tikai nemanāmi.

Kuru lomu dzīvē spēlē Tu?

Autors: Dieviete.lv