2.8 C
Rīga
pirmdien, 30 decembris, 2024

Kā nezaudēt savaldīšanos attiecībās ar savu bērnu!

 

Ar spēju valdīt pār savām emocijām, apveltīts ir vien retais. Ja darbā vai privātajā dzīvē netrūkst stresa, tad nezaudēt savaldību sadzīvē kļūst arvien grūtāk. Tādos brīžos reizēm sanāk sadusmoties un sakliegt uz tiem, kas atrodas blakus. Vecāki mēdz izgāzt dusmas uz bērniem, un bērni uz vecākiem. Tomēr, ja pieaugušie spēj saprast bērna dusmu izvirdumus un tos pareizi novirzīt, tad bērniem šo prasmi ir jāpalīdz apgūt.

Pētījumi pierāda, ja pārāk bieži, sarunājoties ar bērnu, tiek pacelta balss, nākotnē viņš var kļūt agresīvs, noslēgties sevī un kļūt nepašpārliecināts. Kliedzot uz atvasi, arī vecāki saņem nevajadzīgu stresa devu. Tāpēc daļa vecāku noteikti ir aizdomājušies „Vai ir iespējams sarunāties ar bērnu kā līdzīgam ar līdzīgu, izvairoties no dusmām un kliegšanas!?” Var. Un vajag. 

Ļaujiet bērnam novērtēt jūsu pūles! Piemēram, uzlīmes. Ja atvase uzskata, ka diena ir aizvadīta, iztiekot bez balss pacelšanas, jūs par to tiksiet atalgots ar uzlīmi, kas tiks pielīmēta speciāli tam paredzētā vietā.

Ieviesiet dusmu tabulu! Tajā ierakstiet, kad un kāpēc sakliedzāt uz bērnu. Analizējiet rezultātus!

Ja gribas kliegt, centieties to aizstāt ar čukstiem! Tas nav viegli. Un tas neizdosies uzreiz! Tomēr rezultāts ir tā vērts.

Jūtot, ka tūliņ, tūliņ sakliegsiet, aizskaitiet līdz 10 pirms sākat runāt! Vērtīgs padoms ne tikai saskarsmē ar bērniem.

Meklējiet dusmu signālus (savilktas dūres, sakosti zobi, karstuma viļņi), atpazīstiet tos un paklusējiet līdz stāvoklis normalizējas.

Tā vietā, lai kliegtu – sasitiet plaukstas! Dīvains, tomēr ļoti vienkāršs veids sevis nomierināšanai.

Uzzīmējiet uz rokas simbolu, kas atgādina par jūsu apņemšanos! Piemēram, nosvītrots megafons vai ar līmlenti aizlīmēta mute.

 

Šis nebūt nav viegls uzdevums, un tūlītēji rezultāti nav sagaidāmi. Tāpēc daži padomi, ko iesākt , ja uz bērnu tomēr ir sakliegts!

  • Ja bērna uzvedībā bijis kaut kas, kādēļ zaudēta savaldība, tas, visticamāk, atkārtosies, tāpēc to nevajag atstāt bez ievērības. Atpazīstiet savas atvases uzvedību un jau saknē centieties to novērst.

 

  • Ja sarunājoties ar bērnu ir nevajadzīgi paaugstināts balss tonis, noteikti atvainojieties un pārrunājiet notikušo.

 

Bērna uzvedība ir vecāku un atvašu attiecību spogulis. Un tie nav tukši vārdi.

 

Autors: Dieviete.lv

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.