Mīlestības vēstules ir sena romantiska jūtu izpausme. Mūsdienās mīlas vēstules tiek rakstītas reti, jo esam aizgrābti ar jaunajām tehnoloģijām, kas visu padara daudz vienkāršāku, bet vai romantiskāku? Lai, gan mīlestības vēstules var šķist ļoti klišejiska mīlestības izpausme, kāds amerikānis apņēmās savai sievai nedēļu rakstīt mīlestības vēstules. Lūk kā viņam gāja.
Pirmā diena
Par pirmo vēstuli es biju ļoti satraukts. Pēdējais, ko vēlējos ir, lai mana sieva ierauga šo vēstuli un pasaka, ka viņai nav laika šādām muļķībām. Viņai ir jāsaprot, ka šīs vēstules uztveru nopietni. Bija 06.00 no rīta, sieva devās uz darbu un nu man ir jāiedod sava pirmā vēstule. Tajā teikts: “paldies, ka pamodies pirms manis un pagatavoji kafiju, es jau dzirdu, kā par to īgņojies”. Jutu, ka mana pirmā vēstule ir izdevusies. Kāpēc es tā domāju? Viņa to neizmeta, tikai noteica: “Jauki un nav par ko”.
Viņa ne tikai neizmeta vēstuli, bet ielika to savā kabatā. Tā bija mana mazā uzvara!
Otrā diena
Pie otrās vēstules rakstīšanas izjutu nelielu spiedienu, jo, ja rakstīšu kaut ko saistībā ar darbu, tad tas būs pārāk paredzami.
Es arī negribēju viņai uzrakstīt “Es mīlu Tevi”. Tas šķita pārāk vienkārši. Es gribēju viņai uzrakstīt, kāpēc viņu mīlu. Iedevu viņai lapiņu, uz kuras bija rakstīts, cik ļoti mīlu skatīties, kā viņa spēlējas ar mūsu dēlu. Iedodot lapiņu pamanīju, ka viņa ir pārsteigta saņemot ko tādu atkal, bet es noteikti negribēju apstāties pie otrās vēstules.
Trešā diena
Es iedevu viņai lapiņu, uz kuras bija rakstīts, ka esmu priecīgs un pateicīgs par to, ka viņa liek man ēst veselīgi. Arī šoreiz vēstuli viņai iedevu no rīta un nu jau šis rituāls kļuva par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Mana sieva vienmēr rūpējas par to, lai es justos labi. Tas patiesi ir viņas prioritāšu augšgalā. Izlasot lapiņu viņa iesmējās un teica man: “Ak, muļķīt,” bet es zināju, ka tā ir laba zīme. Viņa ir mana klints.
Ceturtā diena
Ceturtajā dienā mana sieva jautāja, kur ir viņas vēstule. Es atbildēju, ka visas vēstules nepasniegšu brokastīs. Šī diena bija izņēmums. Sieva piebilda, ka šīs vēstules viņai atgādina filmu “To All the Boys I Loved Before”. Vakarā, paēdis vakariņas, iedevu sievai zīmīti, kurā bija rakstīts, ka vienmēr priecājos atgriezties mājās pie viņas.
Piektā diena
Arī piektajā dienā es lapiņu nepasniedzu brokastīs, es to salocīju un ieliku viņas somiņā. Nebiju drošs, kā viņa reaģēs, bet biju pārliecināts, ka pozitīvi. Atnākot mājās viņa zīmīti nepieminēja, bet tā nebija viņas somiņā (to pie pirmās izdevības pārbaudīju). Zīmītē bija teikts: “Vienmēr ceru, ka katra diena, kuru piedzīvo ir pozitīva, jo Tu to esi pelnījusi”. Jūs varat par šo zīmīti smieties, bet es zinu, ka viņai tā patika.
Sestā diena
Šo zīmīti vairāk izmantoju kā ielūgumu. Pavaicāju viņai vai viņa ar mani vēlētos doties romantiskās vakariņās. Viņa izlasīja zīmīti un atbildēja apstiprinoši. Mēs devāmies uz vietējo restorānu. Sievai šī vieta patīk, bet es zinu, ka tā atgūst savu maģiju, ja tur nedodamies regulāri.
Septītā diena
Es viņai uzrakstīju zīmīti, kurā teikts “Tu kļūsti skaistāka ar katru dienu”. Viņa nodūra acis un teica, ka man netic. Taču es ceru, ka viņa zina, ka tiešām tā domāju.
Secinājumi
Es centīšos rakstīt šīs vēstules arī turpmāk katru dienu. Lai gan es zinu, ka, visticamāk, to nebūs iespējams turpināt mūžīgi, es gribu mēģināt. Manai sievai tiešām patīk tās saņemt. Man ir iepaticies katru dienu piedomāt pie tā, ko rakstīšu, un dāvināšanas prieks ir neizmērojams.
Viens no iemesliem rakstīt šīs vēstules ir arī tas, ka mana sieva tās visas saglabā un vēlāk viņa varēs tās izlasīt un pārliecināties, cik daudz viņa man nozīmē. Es mīlu savu sievu, un ir jauki veltīt kaut tikai nedaudz sava laika, lai viņu iepriecinātu.
Trīs ieteikumi mīlas zīmītei:
- Tekstam ir jābūt īsam un vienkāršam.
- Ja šādas vēstules vēlies rakstīt regulāri, tad iesaku rakstīt vienu dienā.
- Es neiesaku sievai ko paskaidrot vai teikt, kāpēc tās raksti.
Autors: Dieviete.lv
