Stāsts, kurš pierāda, ka mīlestība ir stiprāka par likteni

Darbojoties ap viņa brūci, es nenoturējos un pajautāju: ”Jums noteikt bija pieteikta vizīte pie ārsta, ja jau jūs steidzaties?” Sirmais kungs atbildēja: ”Nē, ne gluži tā. Man jāpaspēj uz slimnīcu pabarot savu slimo sieviņu.” Tad es apjautājos: ”Kas viņai kaiš?” Viņš atbildēja, ka viņai diemžēl konstatēta Alcheimera slimība. Kamēr mēs runājāmies es paspēju izņemt šuves un apstrādāt brūci. Paskatījos uz pulksteni un pajautāju: ”Sieva neuztrauksies, ja jūs mazliet kavēsieties?”
Man par pārsteigumu sarunu biedrs atbildēja: ”Viņa mani neatpazīst jau pēdējos piecus gadus. Viņa pat nezin, kas es viņai esmu”, pakratot galvu viņš piebilda. Pārsteigts es teicu: ”Un jūs tāpat ejat pie viņas katru rītu, pat neskatoties uz to, ka viņa nezin, kas jūs esat?” Viņš pasmaidīja un kā tēvs uzsita man pa plecu: ”Viņa nezin, kas es esmu. Bet es zinu, kas ir viņa.”

Es ar grūtībām noturēju asaras. Bet tiklīdz viņš aizgāja, pār manu ķermeni pārskrēja skudriņas un es aizdomājos: ”Jā, tā ir tieši tā mīlestība, par kuru es esmu sapņojis visu dzīvi…” Pat neskatoties uz viņas slimību, viņa ir pati laimīgākā sieviete pasaulē, jo viņai ir tik rūpīgs un mīlošs vīrs.
Patiesa mīlestība nav fiziska ķermeņa kaisle un romantika. Patiesa mīlestība ir spēja pieņemt visu — visu, kas bija, ir un būs.

Autors: Kāda daktera stāsts