Nekārtīgiem matiem, likumus noliedzošu attieksmi un tik neprātīgi seksīgs savā perfekti pieguļošajā T-kreklā un novalkātajos džinsos… Jaunākie pētījumi rāda, ka uzķeršanās uz šāda tipa vīriešiem mums, sievietēm, ir ieprogrammēta.
Viens skatiens, un mēs esam pagalam!
Kad telpā ienāk sliktais puisis, mēs uzreiz sajūtam trauksmi. Ir pilnīgi vienalga, vai atrodamies pārpildītā bārā vai klientu sanāksmē, viņu ieraugot, zibenīgi top skaidrs – šis ir vīrietis, no kura vajadzētu turēties pa gabalu. Tomēr tieši tādus mēs iekārojam visvairāk. Ko tur gari stāstīt – ļoti iespējams, ka tu to esi piedzīvojusi pati. Jaunākie Britu Kolumbijas universitātes pētījumi rāda, ka šādas sajūtas ir izskaidrojamas. Pētījumā, kurā piedalījās tūkstotis dalībnieku, tika konstatēts, ka par pievilcīgākajiem un valdzinošākajiem sievietes atzīst vīriešus ar sliktā puiša iezīmēm. Viņi pārliecinoši pārspēja tos stiprā dzimuma pārstāvjus, kuru izskats pauda apmierinātību un vēlmi izpatikt. Fakti ir nesaudzīgi – mēs dodam priekšroku vīriešiem, kas gatavi mums noplēst drēbes ar zobiem, nevis tiem, kas pienes gultā brokastis un sarkanas rozes.
Bet kas gan mūs tā vilina šajos tipos? Drūms izskats, nolaisti pleci, lejup vērsts skatiens – pazīmes, kas sievietēm šķiet saistošas – liecina, ka vīrietis ir spējīgs pārkāpt likumus un uzņemties risku, norāda filozofijas zinātņu doktore Džesika Treisija. “Sievietes uzķeras uz puišiem, kuru izskats pauž nebīšanos no grūtībām – tas viņus padara ļoti vīrišķīgus,” atklāj psiholoģe, filozofijas zinātņu doktore un grāmatas The Narcissism Epidemic (Free Press, 2009) līdzautore Džīna Tvendža. Par to mēs varam pateikties vai arī vainot mūsu priekšteces – alu sievietes, kuras apzinājās, ka šādi vīrieši vienmēr aizsargās viņas no briesmām un sagādās maltīti. Tas, ka tie aizbaidīja citus stiprā dzimuma pārstāvjus, jau bija otršķirīgi. Tāpēc, pat ja mūsu iekšējā balss brīdina, ka šie puiši var būt bīstami, mēs gluži instinktīvi nespējam no viņiem atturēties.
Dzīvnieciskais instinkts
Vēlme iekarot mežonīgā tipa vīriešus ir mums dabiski piemītoša dziņa. Turklāt jo grūtāk tos dabūt, jo kaislīgāk mēs pēc tiem tiecamies. To varētu nosaukt par “pakaļdzīšanās prieku”. Saskaņā ar neiropsihiatres un grāmatu The Male Brain (Three Rivers Press, 2011) un The Female Brain (Three Rivers Press, 2007) autores Luannas Brizendainas teikto – jo retāk vīrietis dāvā sievietei smaidu, jo biežāk viņa grib to izvilināt.
Doktore Brizendaina skaidro, ka mūsu smadzenes ir ieprogrammētas nolasīt atbildi sejā (tas saistīts ar sievietes instinktu gādāt par mazuļa labsajūtu). Ja tā ir pozitīva, smadzenēs izdalās laimes hormons dopamīns. Ja reakcija nav tāda, kā iecerēts, rodas spriedze, kas liek darboties vēl intensīvāk – kamēr tiek iegūts rezultāts. Tiklīdz no drūmā vīrieša izdevies izvilināt smaidu, sajūta ir desmit reižu labāka nekā tad, ja viņš būtu pasmaidījis uzreiz. Tomēr šāda spriedze var radīt kaitīgu ieradumu.
