Patiesībā lielākajā daļā gadījumu kaut ko nepateikt ir daudz “neveselīgāk” nekā kaut ko pateikt – šajā gadījumā klusēšana nepavisam nav zelts. Otrās pusītes ignorēšana ir viena no ļaunākajām atbildēm, ko tu vari sniegt.
Nereti cilvēki aizmirst, ka neatbildēšana arī ir atbilde. Varbūt kāds domā, ka, ja viņš neatbildēs uz jautājumu, tad būs izvairījies no iespējama konflikta, bet patiesībā viņš ir panācis tieši pretējo – konflikts vai nu sāksies uz līdzenas vietas vai nu arī otram aizvainojums iekrāsies, un nākamais konflikts būs divtik nepatīkams.
Ko darīt, ja tava otrā pusīte nepatīkama jautājuma gadījumā sāk apzināti tevi ignorēt tā vietā, lai izrunātos?
Kā skaidro psihologi, nereti mēs jau no bērnības esam novērojuši “bojātu” komunikācijas modeli un, mums pieaugot, mēs vienkārši neprotam kopīgi risināt nepatīkamus jautājumus – mēs vai nu paši tiekam ar visu galā, ja varam, vai nu šos jautājumus “paslaukām zem paklāja” un ieslēdzam vienaldzību, vai nu visu paturam sevī, kur tas krājas, krājas līdz pacietības zuduma gadījumā mēs “uzsprāgstam”.
To, kas ielikts jau pamatos, izmainīt ir grūti – katram pašam ir jāgrib mainīties un ar sevi strādāt. Der atcerēties, ka šādas izmaiņas nenotiks vienas dienas laikā, tās notiek pakāpeniski, un katram cilvēkam šis laiks atšķiras. Nereti otrajām pusītēm šķiet, ka, ja reiz norunājām izbeigt šādu uzvedību, tātad tas ir nolemts, un stājas spēkā – saglabā mieru un pacietību!
Jāmainās būs arī otram, nevis tikai tam cilvēkam, kuram ir tendence noslēgties no nepatīkamiem jautājumiem. Nereti attiecībās, kur otrs cilvēks ir “dramatizētājs” vai “karstgalvis”, pirmais vienkārši nesaskata jēgu turpināt sarunu, jo viņam jau liekas, ka viņš zina, kā tas beigsies, un attiecīgi cenšas sevi pasargāt, turpretī otram tas šķiet ļoti aizvainojoši – cilvēks jūtas mazsvarīgs otra acīs.
Ko darīt?
Ja jūs abi vienmēr uzreiz metaties skaļā strīdā, kur pārtraucat viens otru, daļu neklausāties un tikai kliedzat katrs savu vai tieši pretēji – nespējat izrunāt sasāpējušus jautājumus, tad mēģiniet šādus jautājumus risināt rakstveidā vai ierakstot video vai skaņu – tur nav iespējams vienam otru pārtraukt vai aiziet un nerunāt, galvenais ir savu domu kārtīgi noformulēt un turēties tikai un vienīgi pie konkrētā jautājuma, nevis izplūst garos tekstos, lai otrs vai nu izlasītu, vai nu noskatītos, vai nu noklausītos līdz galam.
Ja tikai viens no jums nespēj izrunāt sasāpējušus jautājumus va risina tos, ceļot traci, tad mēģini vienmēr tos apspriest mierīgā gaisotnē, bez traucēkļiem un, saglabājot acu kontaktu visas sarunas garumā. Un galvenais šajā brīdī ir runāt tikai par vienu problēmu vienlaicīgi, nevis to, kā viena problēma saistīta ar otru problēmu utt.
Ja jūti, ka šie ieteikumi nelīdz, tad būtu vērts apsvērt iespēju meklēt profesionāļu palīdzību, bet, ja cilvēks pats negrib mainīties, tad, visticamāk, arī tam lielas jēgas nebūs.
