Cik bieži tu dodies ciemos? Apciemo draugus, vecākus vai bērnus? Dodies tu ar tukšām rokām vai vienmēr kaut ko aizved? Un runa nav par dzimšanas dienām vai citiem svētkiem, kad dāvanai būtu jābūt obligātai.
Katram no mums ir, ar ko padalīties. Dodies, dāvājiet citiem savu prieku un nesiet dāvanas – kaut vai maziņas un it kā nenozīmīgas -, bet tu redzēsi, kā cilvēks priecāsies un to novērtēs.
Kad tu kādu satiec, tu vari klusībā pie sevis nosūtīt viņam svētību, novēlēt laimi, prieka un vairāk smieklu. Šādai pozitīvo domu dāvāšanai piemīt liels spēks.
Viena no noderīgākajām lietām, kuru man iemācīja bērnībā – nekad nedodies ciemos ar tukšām rokām/ bez cienasta/ bez dāvanas/ bez laba vēlējuma.
Tu varbūt teiksi: „Kā es varu kaut ko pirkt un dāvāt citiem, ja man pašai pašlaik ir grūti?” Es tev teikšu – pārstāj domāt tikai par materiālo pasauli!
Tu vari atnest puķi. Vienu puķi.
Tu vari uzdāvināt skaistu kartīti, kurā ierakstīts skaists vēlējums.
Tu vari uzdāvināt komplimentu…
Pieņem lēmumu dot. Lai, kur tu dotos, lai ko tu satiktu. Jo vairāk tu dod, jo lielāku pārliecību par to, ka pasaule ir laba, tu gūsti. Jo vairāk tu gūsti, jo vairāk spēka tev ir atkal dot.
Mēs neko nezaudējam, jo mūsu būtība ir bezgalīgas iespējas…
Avots: mirkrasoty.life
