Visas meitenes atceras savu pirmo mīlestību. Kādai tā bija 13 gadu vecumā, kādi 16 vai pat 20 gadu vecumā. Pirmā mīlestība nekad netiek aizmirsta, un pat pēc desmit gadiem, pēc 20, jau esam precējušies ar citu cilvēku, bet reizēm atceramies par savu “pirmo mīlestību”, bet kādēļ tā? Šajā rakstā uzzināsi iemeslus.
Mūsu pirmās spēcīgās jūtas, kas mums ir pret svešu cilvēku, nevis no mūsu ģimenes, spēcīgi ietekmē mūsu personību. Mēs sākam atdarināt šīs personas tēlu. Ja viņš bija nopietns un vīrišķīgs vīrietis, tad meitene cenšas viņam līdzināties un būt piemērota.
Pirmajā mīlestībā mēs arī cenšamies izpausties. Galu galā jūs vēlaties ne tikai iepazīt citu cilvēku, bet arī izzināt sevi, savu intīmo pusi. Tas ir tas, kas veido pāreju no bērnības uz jaunu pusaudžu vecumu. Tad mēs atdalāmies no ģimenes un cenšamies atrast jaunu ģimeni, jaunu cilvēku grupu, kas mums palīdzēs socializēties.
Pirmā stiprā mīlestība augstskolā ļauj nopietnāk domāt par ģimeni, par bērniem. Meitenes šajā laikā parasti aizmirst par mācībām. Šajā laikā cilvēks savā galvā uzbur ainu, ka šīs attiecības ir uz mūžu. Jaunā sieviete savā galvā jau izdzīvo visu nākotnes scenāriju, bet patiešām reti ir tā, ka “pirmā mīlestība” ir uz visu mūžu. Jāatzīmē, ka tīņu gados šo faktu ir ļoti grūti saprast, jo katrs grib būt tas izredzētais cilvēks, kuram viss izdodas ar pirmajām nopietnajām attiecībām.
Patiesībā viss var notikt pēc negaidīta scenārija. Visbiežāk pirmā mīlestība paliek pagātnē un mūsu atmiņās. Gadu gaitā viss sliktais tiek aizmirsts, un tagad pēc 10 gadiem nevar precīzi pateikt, kāpēc viņi izšķīrās, kas bija nepareizi. Šķiet, ka viss bija ideāli, un tāda mīlestība, šķiet, nekad vairs neatkārtosies. Daļēji tā ir taisnība, protams, mēs nekad nevarēsim iemīlēties pirmo reizi. Tomēr tikai šādā veidā mēs varam veidot spēcīgas un ilgstošas attiecības, pamatojoties uz mūsu pagātnes izmēģinājumiem un kļūdām.
Pirmā mīlestība paliek gaiša atmiņa uz mūžu, kas nopietni ietekmēja mūsu personību un pašreizējo attiecību attīstību.
